Ceļa faktors
«Satiekoties ar airBaltic un lidostas pārstāvjiem, manā rīcība nonāca lidostas statistika,» stāsta Z. Čulkstēna. «Ja lidostā gadā ir 4 miljoni pasažieru, to skaitā tie, kas tranzītā, - aptuveni 50%, tad puse nekad neiziet ārā no lidostas Rīga. Viss, ko viņi redz no Rīgas, ir suvenīri un tax-free. Domājot par šo milzīgo cilvēku skaitu un to, ka tai pašā laikā uz izstāžu zālēm cilvēki nenāk, secinājām, ka mākslai jāiet ārpus muzeja telpām.» Tiklīdz ideja bija gatava, tika pieaicināta kuratore Daiga Rudzāte, kas izstrādāja koncepciju. Projektu vada kuratore Zane Onckule (galerija Supernova). Izstādi atbalsta lidosta, Aizkraukles banka, Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izstāde lidostā - šāda ideja netiek īstenota pirmo reizi pasaulē. Piemēram, Ārlandas lidostā Stokholmā 2000. gadā un 2001. gadā notika Baltijas mākslinieku izstāde Baltic Security!, to kūrēja Helēna Demakova. Amsterdamas Šipholā var apskatīt van Goga gleznas. Vairākumu The Way darbu var apskatīt tieši pasažieri, kas atrodas tranzīta zonā. «Nebija kvotas, cik darbiem jābūt [lidostas] iekšienē, cik ārā. Mākslinieki meklēja maksimāli piemērotākās vietas saviem darbiem,» paskaidro Z. Čulkstēna.
Koncepcija ir plaša - The Way jeb Ceļš. Kā precīzi norādīts izstādes anotācijā, «jēdziens «ceļš», lai arī bieži vien banalizēts un vulgarizēts, tomēr ir viens no pasaules būtības pamatizteicējiem, kas asociējas ar cilvēka dzīves notikumu procesuālo attīstību, ar kustību uz priekšu, ar virzību pretim horizontam, kuru nav iespējams sasniegt». Daiga Rudzāte, koncepcijas autore, pašreiz ir Cēsu Mākslas dienu kuratore, taču atrada pāris minūšu, lai pa telefonu izklāstītu ideju. «Galvenais koncepts ir par mākslu kā vienīgo īsto orientieri telpā - šo ideju paņēmu no [mākslas teorētiķa] Nikolā Burjo. Konceptā ir savietotas visas iespējamās lietas - cilvēki ir ceļā, viņi ir emocionāli atvērti un jūtīgi un ļaujas piedzīvojumam. Mākslas darbiem tā ir ļoti pateicīga vide. Arī ceļš kā vispārējs jēdziens ir izmantots.»
Jūtīga telpa
Lidosta ir pateicīga telpa mākslai ne tikai no apmeklētāju skaita viedokļa, bet arī konceptuāli. Mākslinieki ir cilvēki, kas parasti pārkāpj robežas, savukārt lidosta ir uz maksimālu drošību orientēta. Tā ir saskarsme starp divām dažādām pasaulēm. «Kopumā es biju patīkami pārsteigta, jo bija gaidījusi no lidostas daudz komentāru,» stāsta Z. Čulkstēna. Darbs notika, savstarpēji pielāgojoties. Piemēram, Kriša Salmaņa darbs sākotnēji bija iecerēts cits - daudznozīmīgi tulkojamais angļu uzraksts pie izlidošanas This Is It. Darbu vajadzēja noņemt negatīvo emociju dēļ, ko tas, iespējams, varēja izraisīt pasažieros, kam ir bailes no lidošanas. Sākotnēji bija arī zināmas šaubas par mākslinieču Antas Pences un Ditas Pences izveidoto un visiem pasažieriem brīvi pieejamo angļu-latviešu sarunvārdnīcu Laimīgu taciņu, kur atrodamas tādas neviesmīlīgas frāzes kā «Ļoti nepatīkami», «Jums nevajadzēja šurp doties», «Kas noticis ar manu bagāžu?» un «Tur bija svarīgi dokumenti». Savukārt šī raksta autors korporatīvās paranojas izpausmē tika izraidīts no tranzīta zonas, kad nesankcionēti izmantoja diktofonu sarunā ar lidostas pārstāvi par tādiem jautājumiem kā pacēlāju izmantošana un elektrības piegāde mākslinieku vajadzībām.
Iedzīvotāju novēlējumi
The Way māksliniekus izvēlējās Z. Čulkstēna un D. Rudzāte. Te ir teju visi šobrīd aktīvākie «jaunie» mākslinieki - Evelīna Deičmane, Dace Džeriņa, Jānis Filipovičs, F5 (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze), Kaspars Groševs, Ģirts Korps, Maija Kurševa, Līga Marcinkēviča, Katrīna Neiburga, Anta Pence, Dita Pence, Kaspars Podnieks, Kristīne Plūksna, Krišs Salmanis, Armands Zelčs, igauņi Rauls Kellers un Trīne Tamma, lietuvieši Ugņus Gelguda un Žilvins Landzbergs.
Izstādes darbi ir izvietoti visās lidostas Rīga pasažieru zonās un apskatāmi tiem, kas atlido, aizlido vai ir starptautiskās lidostas Rīga tranzītpasažieri.
Mākslinieki bijuši paklausīgi D. Rudzātes koncepcijai un izstrādājuši ceļa ideju. Piemēram, Kaspars Groševs ar instalāciju Te, tur, nekur problematizē atrašanos ceļā, bet Armands Zelčs un Kaspars Podnieks - laiku. Vienīgi Trīne Tamma (kā nekā igauniete) lec ārā, savu darbu nosaucot Mākslas darbiem nevajadzētu… un tā aprakstā atmaskojoši norādot: «Šie teikumi - prasības - ir ņemti no izstādes koncepcijas un idejas apraksta, ar kuru projekta dalībnieki tika uzrunāti 2010. gada maijā, saņemot tos pa e-pastu.»
Turpretim Līga Marcinkeviča ar objektu Sauju zemes latviski un asprātīgi «moralizē» par faktu, ka Latviju pēdējo desmit gadu laikā pametuši turpat 40 000 pilsoņu (gan nepieminot nepilsoņus). Bet Katrīna Neiburga visiem lidotājiem vienkārši un mīļi veltījusi Pa ceļam, «video gabalu, kas nodrošina labu garastāvokli un dziļas pārdomas, atrodoties ceļā. Novēlējumi, ieteikumi un apgalvojumi no Latvijas lauku iedzīvotājiem».