Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas radošajām savienībām līdzekļus biedru pabalstiem valsts nepiešķir. Tomēr Kultūras ministrija (KM) norāda - radošās savienības ir brīvprātīgas apvienības, ja tādas vēl pastāv, tas nozīmē, ka ir aktuālas un vajadzīgas to biedriem.
Skatās uz kaimiņiem
Profesionālo radošo organizāciju likumprojekts kopā ar KM tika sagatavots jau 2004. gadā un iesniegts 9. Saeimā, taču bijuši vairāki iebildumi, un projekta izstrāde apstājusies. Šogad likumprojekta izstrādei RSP no KM saņēmusi 3022 latu finansējumu. Pavasarī par RSP vadītāju kļuvusī Ieva Struka uzsver, ka likums par radošo personu sociālo aizsardzību ir nepieciešams, jo Latvijā brīvmākslinieki ir neaizsargāti - viņiem būs viszemākā pensija vai tās nebūs vispār, nav bērnu kopšanas pabalstu, nav iespējas iegādāties veselības apdrošināšanas polises, jo atalgojums Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, māksliniekiem esot ļoti niecīgs, tāpēc nav iespējams veikt arī sociālās iemaksas. «Literāte Inga Ābele ir sarakstījusi septiņus romānus, katram no tiem veltot vidēji trīs gadus. Varētu domāt, ka viņas darba stāžs ir 21 gads. Realitātē - viens gads veikalā, viens gads fermā - pēc šīs valsts izpratnes viņa vairāk nav strādājusi. Ja viņa ies pensijā, viņai nepienāksies nekas vairāk kā nabadzības pabalsts,» situāciju skaidro I. Struka.
«Igaunijas varas struktūras kopš neatkarības atgūšanas bijušas inteliģentākas, tās atzina, ka kultūra ir vērtība, valsts pamats, veids, kā saglabāt nāciju,» RSP vadītāja salīdzina atbalstu kultūrai Latvijā ar situāciju kaimiņvalstīs. Igaunijas likumdošana paredz - no valsts budžeta radošajai savienībai tiek piešķirts pabalsts, kura apjomu veido viena piektā daļa no vidējās algas valstī, reizināta ar savienības biedru skaitu. 2011. gadā 14 Igaunijas radošajām savienībām piešķirts 9,2 miljonu kronu (Ls 414 000) atbalsts, Latvijā radošajām savienībām piešķirts 21 000 latu. No šī finansējuma igauņi brīvmāksliniekiem var maksāt pabalstu 278 eiro, no kura pašiem jānomaksā sociālās iemaksas 33%. Arī Lietuvas likumdošana paredzot sociālās garantijas un atbalstu radošajiem darbiniekiem, kas saņem mazus un neregulārus ienākumus vai arī ir radošā dīkstāvē.
Ienākumu avots - īpašumi
Līdz ar centieniem izstrādāt likumprojektu par radošo personu sociālo atbalstu RSP galvenie uzdevumi ir pārstāvēt radošās savienības kultūrpolitisku lēmumu pieņemšanā, sarunās ar politiskajiem spēkiem, arī cīņā par finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF). Centieni panākt valsts atbalstu nedēļas kultūras izdevumam vainagojušies panākumiem - noslēdzies KM izsludinātais konkurss par atbalstu vispusīga un mūsdienīga kultūras izdevuma un interneta resursa attīstībai. RSP darbojas 10 radošo savienību uzdevumā, par biedru interesēm un konkrētām vajadzībām rūpējas pašas savienības. Lielākajās ir ap tūkstoš, mazākajās - vien daži desmiti cilvēku.
«Mākslinieku savienība (MS) pārstāv visas mākslas formas un veidus - no faktiski izmirstošiem līdz laikmetīgajai mākslai,» stāsta tās jaunais vadītājs Igors Dobičins, kura pārvaldītajā organizācijā ir ap 1000 biedru. Aptuveni tikpat daudz biedru ir Teātra darbinieku savienībā (TDS), kas pārstāv visos Latvijas teātros strādājošos. Pārējās savienības ir nelielas.
Šogad vadība mainījās arī Rakstnieku savienībā (RS) - maijā par priekšsēdētāju kļuva dramaturgs un rakstnieks Jānis Jurkāns. Pavisam drīz notiks TDS kongress, kurā lems, vai līdzšinējā vadītāja aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa paliks amatā. Parasti radošo savienību valdi pārvēl ik pēc diviem trim gadiem.
Būtiskākos finanšu līdzekļus radošās savienības gūst no to pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. TDS namu Dzirnavu ielā 135 izīrē komercfirmām, kā norāda D. Gaismiņa-Šiliņa, savienības darbība ir ļoti atkarīga no šiem īrniekiem. RS savulaik augstceltni Jūrmalā pārdevusi, kā atzīst J. Jurkāns, iespējams, zem tirgus cenas, jo ēka bijusi ļoti nolaista, taču par saņemtajiem līdzekļiem nopirkts īpašums Rīgā, Kuršu ielā 24, kas arī tiek iznomāts. Vasarā atpūtniekiem tiek piedāvātas istabas RS vasarnīcā Jūrmalā. MS īpašumus 11. novembra krastmalā, Gaujas ielā un Apes novada Zvārtavā joprojām pārvalda pati, izīrējot darbnīcas biedriem apmēram par pusi zem tirgus vērtības. Biedru nauda, kas svārstās no diviem līdz 20 latiem gadā atkarībā no savienības, būtisks finansiālais atbalsts neesot. Eiropas struktūrfondu finansējumu nevienai no minētajām savienībām apgūt nav izdevies, taču savienības aktīvi piedalās projektu konkursos.
Katra savienība līdztekus citiem pienākumiem darbojas savu biedru interesēs, taču atbalsts tiek sniegts dažādos veidos. MS saviem biedriem dod iespēju savā galerijā rīkot izstādes bez maksas, par izdevīgāku maksu nomāt darbnīcas, pārstāv viņus attiecībās ar valsts institūcijām. MS arī pārvalda muzeja kolekciju ar 12 000 darbiem. Kā norāda I. Dobičins, atšķirībā no igauņu un lietuviešu kolēģiem tā nav pārdota, lai gūtu papildu ienākumus, un patlaban tai ir nacionālā krājuma statuss. TDS līdztekus plašāk zināmu pasākumu rīkošanai - Spēlmaņu nakts un Baltijas oriģināldramaturģijas festivāls, vairāku teātra leģendu balvu pasniegšana - pārstāv teātra intereses kultūrpolitiskos jautājumos, rūpējas par gados vecākajiem savienības biedriem, organizē tiem dažādus pasākumus. Izveidots Radošo personu atbalsta fonds, kur krīzes gadījumos biedri var griezties pēc palīdzības. RS biedri var radoši strādāt RS namā - vasarnīcā Jūrmalā, ko nomā no Jūrmalas domes. VKKF izmaksā dienas naudu, uzturēšanās gan vairs netiek segta.