augustā plkst. 20 notiks neierastā vietā - Jaunciema ostā. (Jaunciema gatvē 135b, mājaslapā www.jaunciema-osta.lv, tur arī pamācība, kā turp nokļūt ar 11. autobusu vai personīgo auto). Ikdienā šo angāru izmanto kā laivu novietni, ko tā īpašnieks, pazīstamais ārsts Jānis Zaržeckis vasaras sezonā palaikam atbrīvo mūzikai. Būves siluets atgādina Anda Sīļa projektētās un uz AB dambja tā arī neuzceltās Rīgas koncertzāles aprises.
2000 gadu seni teksti
Ešenvalda mūzikas albumā iekļautas astoņas kompozīcijas Northern lights, Seneca's Zodiac, Vineta, Tāls Ceļš, Stars, Zvaigznes, Viltus Saules, In Paradisum. Tos visus vieno komponistam pēdējos gados tuvā zvaigžņu, zvaigznāju, atmosfēras optisko parādību (viltus saules, ziemeļblāzma) tēma. Dažos darbos izmantoti pat 2000 gadu seni teksti un Eiropas tautu folkloras materiāli.
«Šis ir mans trešais autordisks,» stāsta Ēriks Ešenvalds, kurš koncertam gatavo arī stāstījumu ar videoprojekcijām. Pirmo viņa mūzikas albumu Passion and resurrection laida klajā britu firmā Hyperion, to ierakstīja diriģents Stīvens Leitons ar savu profesionālo kori Poliphony un orķestri Britten Symphonia. Sekoja O, salutaris!, ko Māra Sirmā vadībā ierakstīja koris Kamēr... kopā ar Renāru Kauperu un Valdi Muktupāvelu. Nākamgad janvārī Stīvens Leitons jau ierakstīs nākamo Ešenvalda albumu, šoreiz ar britu žurnāla Grammophone laureātu, divreiz Grammy balvai nominēto Kembridžas Universitātes Svētās Trīsvienības koledžas kori. «Tas ir vislabākais no britu koriem, vienkārši žilbinošs. Taču pasaules kontekstā Latvijas profesionālie kori ir vislabākie,» salīdzina Ēriks Ešenvalds, kurš divus gadus bija rezidējošais komponists Kembridžas Universitātē un rakstījis dažādākajiem profesionālajiem koriem Eiropā un ASV. «Jaunajā, kora Latvija albumā salikti opusi, kuri prasa augstāko kora pilotāžu. Citiem koriem ir uz pusi mazāk dziedātāju. Korim Latvija ar 50 dziedātāju lielo armiju ir tik brīnišķīgs frāzējums, ķēdes elpas, plūstošs skanējums,» priecājas Ēriks Ešenvalds, kurš pats tajā nodziedājis deviņus gadus, no iekšpuses caur visdažādāko komponistu partitūrām izpētot korskaņas iespējas. Bet nu šis periods ir beidzies. Skaistu punktu Ešenvalda kormākslinieka karjerai pielika grandiozās G. Mālera 8. simfonijas atskaņojums Minhenē ar Marisu Jansonu pie diriģenta pults.
Debesu pakājē
Albuma nosaukums, kas tik poētiski skan angļu valodā un ko latviski varam tulkot kā Debesu pakājē vai Debesīm pie kājām, piedzimis desmit kilometru augstumā, Ešenvaldam lidojot no Kanādas. «Lasīju žurnālu, kur kāds autors tēlaini aprakstīja pasaules apceļošanu. Pašlaik man ir tāds periods, rakstu par debesīm. Šķiet, ka tas noslēgsies nākamgad ar multimediālās simfonijas Ziemeļu gaisma trim pasaules pirmatskaņojumiem Londonā, Latvijā un Skandināvijā,» komponists pieļauj. Multimediālā simfonija top par ziemeļblāzmu, to Ešenvalds devies vērot uz Norvēģijas ziemeļiem un pētījis dažādu tautu mītos un vēsturiskajās liecībās. «Šoruden brauksim filmēt skandināvu folkloras dziedātājus, kuri dzied un stāsta mītus par blāzmu. Filmēsim arī mūsu dziedātāju Zani Šmiti,» Ē. Ešenvalds atklāj, ka simfoniju papildinās video. Tas īstajā brīdī ieslēgsies un izslēgsies.
Ziemeļblāzmai veltīta arī šopavasar Dallasā Ziemeļamerikas Koru asociācijas konferencē atskaņotā dziesma Kāvi/Northern Light. «Komponēt, sēžot pie klavierēm un skatoties ārā pa logu, nav priekš manis. Man patīk pētīt. Tad jūtu vēsturisko mantojumu, kas ieslēpts tautas dziesmās, senās liecībās vai kuģa kapteiņa žurnālos. Tas aizrauj. XIX gs. polārpētnieku žurnāla ieraksti, kurus izmantoju dziesmā Kāvi, ir tik krāšņi kā dzeja. Senekas Zodiaka vēstījums ir par pasaules galu, kad visi zvaigznāji iekrīt jūrā. Liku zvaigžņu karti uz tukšām partitūras lapām: kur zvaigznīte, tur ielieku noti. Tā visu 12 zvaigznāju zvaigznes pārvērtu notīs. Lai zvaigznes «ieraudzītu» arī klausītāji, zvaigžņu notis dublēju sagatavotajām klavierēm,» Ešenvalds atzīst, ka šāda pieeja palīdz būt vēl radošākam, iztēlē bagātākam, ļauties pavērsieniem. Bet tagad pietiks par debesīm. Komponists atklāj sapni ar pētniecības kuģi doties uz Arktiku vai Antarktīdu. Vilina ūdens dzīles un ledus: cik tas var būt dažāds un cik bagātu informāciju glabā par zemes un cilvēces vēsturi. Ceļojums sākas bibliotēkā, - tā Ē. Ešenvalds.