Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības «vainīgās» amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.
Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Krievijas laikraksts Vedomosti savukārt norāda, ka, rēķinot visu preču un pakalpojumu eksportu - importu, Krievijas eksports uz Turciju pagājušajā gadā sasniedzis 27,4 miljardus ASV dolāru jeb 5% visa eksporta, savukārt Turcijas eksports uz Krieviju - 16,3 miljardus ASV dolāru jeb 4% visa Krievijas importa. Kopumā Turcija bija piektā lielākā Krievijas ārējās tirdzniecības partnere. Ievērojamu daļu Krievijas eksporta veido gāze, kuras cenas krituma dēļ šā gada pirmajos deviņos mēnešos par 18% samazinājusies arī Krievijas eksporta uz Turciju vērtība, kamdēļ Maskava lielāko eksportētāju sarakstā noslīdējusi uz trešo vietu aiz Ķīnas un Vācijas.
Maskava uz Turciju eksportē galvenokārt energoresursus (gāzi), un šo piegāžu nomainīšanai nepieciešams kā laiks, tā ievērojami ieguldījumi, kamēr Turcijas eksportu veido augļi un dārzeņi, kā arī plaša patēriņa preces, un šajās jomās jaunu piegādātāju atrašana ir daudz vienkāršāka. Tomēr pati būtiskākā un arī visvieglāk ievainojamā Turcijas eksporta daļa ir nevis preču, bet pakalpojumu eksports - atbilstoši Krievijas Centrālās bankas (CB) aplēsēm pagājušajā gadā no Turcijas uz Krieviju tika pārdoti pakalpojumi 9,7 miljardu ASV dolāru vērtībā, kamēr pretējā virzienā - tikai trīs miljardu ASV dolāru apmērā.
Mērķis - tūrisma industrija
Galvenais Krievijas trieciens vērsts pret visvieglāk ievainojamo Turcijas ekonomikas nozari no pakalpojumu saraksta - valstij ļoti nozīmīgo tūrisma industriju. Atbilstoši Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes (World Travel & Tourism Society) datiem 2014. gadā Turciju apmeklēja gandrīz 41 miljons tūristu, tieši vai pastarpināti nodrošinot valstij ieņēmumus 96 miljardu ASV dolāru jeb 12% no Turcijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apmēra. Gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb katrs astotais tūrists Turcijā ieradās no Krievijas, nodrošinot Turcijas ekonomikai ieņēmumus vismaz 12 miljardu ASV dolāru apmērā (1,6% no valsts IKP), no kuriem 2,7 miljardi ASV dolāru saskaņā ar Renaissance Capital aplēsēm bija Turcijas peļņa. Krievijas CB tikmēr lēš, ka Krievijas tūristi pērn nodrošinājuši Turcijai ieņēmumus 6,6 miljardu ASV dolāru apmērā.
Lai arī šogad Krieviju piemeklējušo ekonomisko problēmu dēļ tās tūristu skaits Turcijā samazinājies par aptuveni 25%, īstās problēmas vēl tikai gaidāmas. Krievija pieņēmusi lēmumu aizliegt valsts tūrisma kompānijām pārdot ceļojumus uz Turciju, kā arī starp abām valstīm aizliegt čartera aviosatiksmi, kuras klienti ir gandrīz tikai Krievijas tūristi. Tas nozīmē, ka nākamgad Turciju apmeklēs tikai individuālie ceļotāji no Krievijas, kuru skaits ir niecīgs, salīdzinot ar organizēto tūristu plūsmu. Pat Krievijas noteikto aizliegumu atcelšana, kas ir maz ticama, situāciju būtiski neuzlabos, jo tūrisma kompānijas nākamo sezonu plāno jau tagad. Tamdēļ aizlieguma atcelšanas gadījumā daudzas no kompānijām vienkārši nebūs gatavas ātri atsākt ceļojumus. Turcija arī atzinusi, ka aizstāt tūristu plūsmu no Krievijas nākamgad iespējams ne vairāk kā 15% apmērā. Rezultātā Turcijas tūrisma industrija un ar to saistītās nozares nākamgad saskaņā ar dažādām aplēsēm cietīs zaudējumus vismaz 6-10 miljardu ASV dolāru apmērā.
Protams, zaudējumus cieš arī Krievijas tūrisma kompānijas un aviopārvadātāji, tomēr abas šīs nozares jau intensīvi strādā pie jaunu, Turcijai alternatīvu maršrutu, piemēram, Grieķijas, Marokas, Bulgārijas, piedāvāšanas interesentiem, tamdēļ grūtības solās būt īslaicīgas. Savukārt Krievija kopumā no tūrisma maršruta uz Turciju slēgšanas var izrādīties ieguvēja, jo paveras iespēja attīstīt iekšējo tūrismu, šādi saglabājot valsts ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Tiek uzskatīts, ka nākamgad iekšzemes tūristu skaits - lielā mērā uz Turcijas rēķina - pieaugs par vismaz trim miljoniem cilvēku (cerēts tiek uz pieciem miljoniem), ko sekmēs arī plašas valsts atbalsta programmas nozares uzlabošanai. Tiesa, šie plāni var izrādīties pārmēru optimistiski, jo Krievijā trūkst Rietumu standartiem atbilstoša piedāvājuma un tik īsā laikā situāciju būtiski mainīt nav iespējams, tomēr tas ir vājš mierinājums Turcijas tūrisma industrijai.
Oficiālas un neoficiālas sankcijas
Ar tūrismu saistīti arī tā dēvētie maišelnieki - mazie uzņēmēji -, kas dodas uz Turciju pēc dažādām precēm, galvenokārt apģērbiem, lai pēc tam nodarbotos ar mazumtirdzniecību Krievijā. Nomura International eksperti uzskata, ka viņi nodrošina Turcijas ekonomikai pat lielāku peļņu nekā tūrisms - četrus miljardus ASV dolāru 2014. gadā -, lai gan oficiālā statistika liecina, ka «maišelnieku biznesa» starp Turciju un Krieviju apmēri pagājušajā gadā bijuši tikai seši miljardi ASV dolāru - par 2,5 miljardiem ASV dolāru mazāki nekā 2013. gadā. Tiesa, tā kā šī biznesa specifika apgrūtina precīzas uzskaites veikšanu, var pieņemt, ka patiesais tirdzniecības apmērs ir lielāks. Lai arī šajā jomā oficiāli ierobežojumi netiek solīti, Krievijas noteiktie ceļojumu ierobežojumi, kā arī robežkontroles un muitas kontroles pastiprināšana jūtami ietekmēs šo biznesu.
Attiecībā uz tirdzniecību pagaidām vienīgie ierobežojumi ir noteikti atsevišķu augļu un dārzeņu piegādēm no Turcijas, turklāt izvēloties tikai to produkciju, kuru iespējams izaudzēt pašā Krievijā. Piemēram, aizliegums attiecas uz tomātiem, kas veido būtisku daļu Turcijas lauksaimniecības produkcijas eksporta (439,3 miljoni ASV dolāru no kopumā četriem miljardiem ASV dolāru šā veida preču eksporta uz Krieviju pagājušajā gadā), taču neattiecas uz, piemēram, greipfrūtiem, kuru piegādes no Turcijas aizņem 90% Krievijas tirgus un kuru audzēšana Krievijā nav iespējama. Lai Krievijas tirgotāji spētu laikus nomainīt piegādātājus, liegumi stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tiek lēsts, ka turku eksportētāju zaudējumi sasniegs aptuveni miljardu dolāru gadā.
Cita veida aizliegumi, kas tāpat stāsies spēkā 1. janvārī, attiecas uz Krievijā strādājošajiem Turcijas uzņēmumiem, to vidū arī tādās pēdējai svarīgās jomās, kā celtniecība un transports. Ir paziņots, ka autopārvadātāju licenču skaits Turcijas kompānijām samazināsies no vairāk nekā sešiem līdz diviem tūkstošiem, bet neoficiāli likts saprast, ka Turcijas celtniecības kompānijas, kas Krievijā ieņem līdz pat trim miljardiem ASV dolāru gadā, var necerēt uz jauniem, vērienīgiem pasūtījumiem. Oficiālo sankciju un neoficiālā spiediena mērķis ir acīm redzams - izspiest Turcijas kompānijas no pakalpojumu tirgus, atbrīvojot vietu pašmāju uzņēmējiem. Netiek arī slēpts, ka var sekot aizvien jaunas sankcijas.