Iedvesmoja skolotājs
Laila matemātiku skolā mācīs jau 27. gadu, 25 gadi pavadīti Līgatnes novada vidusskolā. Jau bērnībā Laila tēlojusi skolotāju, tomēr vidusskolā nav par šo jomu domājusi. Pedagoga profesijas izvēle bijusi viņas matemātikas skolotāja Jāņa Endeles nopelns. Savus vidusskolas gadus viņa pavadījusi Cēsu 1. vidusskolā, kur skolotāji bijuši īpaši atsaucīgi, matemātikas skolotājs bijis viņas autoritāte. Sarunā ar Dienu Laila stāsta, ka viņš vienmēr mācējis ieinteresēt un aizraut, lai gan pratis būt arī stingrs. Vidusskolas pēdējā klasē viņš Lailai vaicājoši teicis: «Tu jau gan, Lailuk, iesi par skolotāju mācīties?» Un viņa skolotājam uzticējusies. Laila piebilst, ka toreiz pedagoga profesija nodrošinājusi stabilitāti un daudzas no šodien studentu pieprasītajām profesijām nemaz nav bijušas aktuālas. Taču arī patlaban savu izvēli Laila nenožēlo, jo skolēni sniedz milzīgu gandarījumu.
Citādi nevar
Priekšmeta apguve prasa gan pacietību, gan koncentrēšanos darbam, tāpēc nevar gaidīt, lai katra matemātikas stunda būtu aizraujoša, un nevar iztikt bez ierastām metodēm. Tomēr skolotājs arī nedrīkst tikai iziet klases priekšā - jānāk ar savu piedāvājumu, un ikdienā mācību process ir jādažādo, nešaubās Laila. Mūsdienās nemaz citādi nevar. «Agrāk bērni nebija tik droši, turpretim tagad skolēni ir ļoti atklāti. Tā arī skaidri pasaka - priekš kam man to visu vajag?» atzīst skolotāja. Arī viņa jau kopš pirmajiem gadiem skolotājas godā domājusi dažādus variantus, kā piesaistīt audzēkņu uzmanību. Viens no tādiem ir spēles.
Tās viņa gatavojusi vēl tad, kad moderno tehnoloģiju skolās nebija. Papīrs, rakstāmais, šķēres - un pēc pāris stundu darba spēle gatava. Tā arī gadiem gatavotais krājies mapēs un plauktos, bet pirms gada Laila izlēmusi pieredzē dalīties ar citiem, izstrādājot savas matemātikas spēles Mācies viegli! gala variantu, kurš būtu pieejams arī kolēģiem un bērnu vecākiem. Viņa neslēpj, ka tas nav nekas jauns, tomēr veiksmīgi izmantojams mācību procesā.
Pamatā - sacensības gars
Ceļš līdz gatavajam produktam nav bijis viegls. Lai gan bija jūtams morālais atbalsts no kolēģiem un skolas vadības, problēmas sagādājusi finansiālā puse. Meklētas iespējas piedalīties dažādos ar izglītību saistītos projektos, tomēr tik un tā nācies ņemt aizdevumu saimnieciskās darbības sākšanai. Šobrīd - pēc gadu ilgiem centieniem - spēle ir gatava.
Iemesls, kāpēc bērnus konkrētā spēle piesaista, ir gaužām vienkāršs - sacensības gars. Spēles būtība ir atrisināt matemātiskas darbības, veidojot atbilžu ķēdi. Arī tēmas un grūtības pakāpes ir visdažādākās, tomēr konkrētais materiāls domāts 5.-6. klašu skolēniem. Nākotnes plānos ir spēļu veidošana citām klašu grupām, taču tas būs atkarīgs no tagad sasniegtajiem rezultātiem.
Laila atzīst, ka nereti pedagogiem ir bail riskēt un mēģināt kaut ko jaunu, jo vienmēr ir iespēja, ka neizdosies. Jāiegulda arī daudz darba, kas atņem laiku ģimenei. Piemēram, viņa pati nebūtu ko tādu uzņēmusies, ja viņas abi bērni vēl būtu mazi.
Citviet pat eksportē
Ar lielāku vērienu spēles mācību procesā sāk izmantot Nīderlandē. Dienai bija iespēja tikties ar nīderlandiešu spēļu izstrādātāju Emīliju Jakometi, kura ar kolēģiem jau otro gadu strādā pie īpaša projekta. Savu spēļu izstrādes kompāniju Flavour Emīlija kopā ar domubiedriem nodibinājusi 2008. gadā, sākumā strādājusi mājas garāžā. Tomēr tagad jau gūta starptautiska atzinība, un garāža pamazām pārvērtusies par lepnu biroju Amsterdamā. Emīlija uzskata, ka, ieviešot mācībās un pat darbā spēļu elementus, ir iespējams sasniegt labākus rezultātus, jo process ir interesantāks. Īpaši viņa to attiecina uz izglītību. Tāpēc ir atrasts veids, kā šādu pieeju izmantot plašāk, arī ārpus savas valsts robežām.
Piemēram, Sudānā ir apmēram 1,8 miljoni bērnu, kuriem nav izglītības. Lai iemācītu šos bērnus lasīt, rakstīt un rēķināt, būtu nepieciešami 50 000 skolotāju un 7000 jaunu skolu, kas izmaksātu milzīgas naudas summas. Lai palīdzētu risināt problēmu, Emīlija ar domubiedriem izstrādājusi vienkāršāku variantu - spēli, kas var mēģināt aizstāt skolotājus un mācību iestādes, jo bērniem mācību procesā nepieciešama tikai neliela uzraudzība.
Arī šajā gadījumā princips ir vienkāršs - bērni datorā spēlē spēli, kurā jāizpilda dažādas ikdienā zināmas darbības. Spēle veidota, pielāgojot to Sudānas kultūras atšķirībām un videi, lai bērni spētu atpazīt lietas sev apkārt. Apgūstot noteikumus un izpildot vienkāršas darbības, bērni iemācās rēķināšanas pamatus un viņiem rodas izpratne par naudu un citām pēc tam ikdienā noderīgām lietām. Turklāt bērni apgūto mājās māca arī saviem vecākiem, norāda Emīlija.
Lai gan tas var izklausīties dārgi, spēles veidotāja uzsver - tā nav, jo lētāk ir nodrošināt Sudānas ciemos vienkāršus datorus, kuri strādā ar saules baterijām, nekā atvērt tur skolas, tas ir grūtāk arī politiskās situācijas dēļ. Pirms diviem gadiem sadarbībā ar Sudānas Izglītības ministriju sākts pilotprojekts, iesaistot tajā 60 bērnu trīs ciemos, un pirmie rezultāti esot ļoti labi. Emīlija to saista tieši ar spēles elementiem, kas rada bērnos interesi. Šogad plānots pilotprojektu turpināt, iesaistot aizvien lielāku cilvēku skaitu.
Nevajag pārcensties
Lai gan spēļu izmantošana mācību procesā pašlaik ir aktualitāte un pedagogi ir aicināti šādā veidā dažādot savas stundas, Latvijas Universitātes asociētā profesore Linda Daniela uzsver - ar spēlēm nevajag pārspīlēt un uzskatīt tās par vienīgo metodi, kā padarīt mācības interesantākas. Viņa atgādina, ka skolā bērna uzmanība un uzmanības noturība ir jātrenē, bet, izmantojot spēļu metodiku, tiek trenēta īslaicīgā uzmanība. Tāpēc ar katru nākamo reizi bērns prasa aizvien interesantākus impulsus, rezultātā tiek panākts īslaicīgs efekts, kas ilgtermiņā var atstāt pat negatīvu ietekmi - bērnam būs uztrenēta īslaicīgā uzmanība uz kaut ko ļoti atraktīvu, bet ir lietas, kuras vienkārši ir jāiemācās, jāiegaumē un kuru apgūšanā nepieciešams gribasspēks.
Tomēr profesore nenoliedz arī spēļu pozitīvo ietekmi, vienlaikus atzīstot, ka konkrēta algoritma šīs metodes izmantošanas biežumam nav - tas atkarīgs gan no mācību priekšmeta, gan konkrētās klases un citiem faktoriem.