Krievu rakstniekam Lukjaņenko ir savdabīgs grāmatu duets: Dienas sardze un Nakts sardze. Līdz Dostojevskim tālu, bet redzējums interesants - par cilvēkiem (autors nosauc - Citādie), kuri ķermeniski spēj ieiet paralēlajā pasaulē, kas grāmatās nodēvēta par Mijkrēsli.
Forši! Iet tāds Citādais pa ielu, savajagas pa darīšanām - žipc!, Mijkrēslī iekšā, un nekādu problēmu. Tur varētu kārtot arī dažādas nopietnākas būšanas, lai nevajadzīgi skatieni netraucētu, satikt ļaudis, ar kuriem ikdienas realitātē, dies pasargā, ne zilbes. Būtu arī laba vieta, kur nemanāmi pārģērbties, ja mainās politikas mode. Nevis tā kā parastie cilvēki - blīkš, blākš, maina kažoku pašā dienas vidū Stacijas laukumā.
Citādos parastie cilvēki nevarot atšifrēt. Parastie. Bundžu Jānis spēj, tikai ar to neplātās. Protams, ja lietas skar valsts augstākos amatus, tad klusēt nedrīkst.
Ir pilnīgi skaidras pazīmes, ka iespējamais Premjera amata kandidāts Jānis Reirs ir Mijkrēšļa cilvēks. Vai gan citādi visos laikos un pie visiem priekšniekiem būtu izdevies saglabāt gandrīz nevainojamu reputāciju. Un kā gan nesaglabāt, ja lielāko laika daļu pavada Mijkrēslī. Lūk, nupat publikā parādījušies vecu avīžu izgriezumi, kuros redzami Latvijas PSR 1987. gada vienīgie komjaunieši. Tātad laikā, kad Helsinku, Vides aizsardzības kluba un citas neformālas grupas jeb, kā šodien var saprast, 95% Latvijas ļaužu jau karsti cīnījās par neatkarību. Melš, ka starp bildētajiem komjauniešiem esot arī jaunais un dedzīgais biedrs Reirs. Ja skatās netrenētu aci… var saskatīt Ziedoņa Čevera reljefo ūsiņu, Jāņa Urbanoviča šmaugo stāvu, dažas jaukas meitenes, kuras pretendētu uz «Mis Latvijas PSR 87»… Reiru neredz. Tomēr, ja lūkojas caur Mijkrēsli, var pamanīt, ka pavisam fonā vispelēkākais no visiem iezīmējas mūsu konsultācijas galvenais varonis. Toreiz viņš komjaunatnē darbojies kā masveidīgās neatkarības kustības drosmīgs izlūks, kura uzdevums bijis līdz galam sagraut niecīgo Latvijas PSR «komsomola» šūniņu. Tas, kā zināms, izdevās. Šo varonīgo rīcību labi zina, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. Laikam arī lūrējis caur Mijkrēsli. Nupat vakar top ziņots, ka pret šādu Premjera kandidātu NA… nebūtu iebilžu. Jāapspriež tikai detaļas. Galvenais - amats netiks Solvitai, kura, kas zina, varētu ielikt arī kaktā. Reira kungs vairāk dzīvosies pa Mijkrēsli, citiem atļaujot šiverēties pa šo pusi. Mijkrēšļa fenomens tiek izmatots arī Finanšu ministrijai tieši piekrītošā darbā, ko tika solīts startēt NEKAVĒJOŠI pēc šī gada budžeta pieņemšanas. Proti - visu ministriju budžeta izdevumu revīzija. Tas nekas, ka ministrijas un sadarbības partneri te nekādu darbību nekonstatē - viss notiek caur Mijkrēsli. Neviens netraucē, mušas nekož, mediji pakaļ neskrien.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Šajā pasaulei trauksmainajā laikā Latvijai vispār vajadzētu pēc iespējas vairāk gremdēties Lukjaņenko aprakstītajā paralēlajā pasaulē. Bēgļu plūsmas aizskries garām, bet iespējamos labumus - caps! Izlecam no Mijkrēšļa, saķeram, un atpakaļ.
Vai gan vēl īpaši jāpierāda, ka Jānis Reirs ir īstais vīrs īstajā brīdī mūsu Premjera amatam. Ko viņš pats par gatavību uzvilkt Premjera iemauktus? Pilnīgi atbilstoši Mijkrēšļa statusam - ne apstiprina, ne neapstiprina.
*ļoti neatkarīgs konsultants