Pa to laiku cits pēc cita apprecējās studiju biedri un skolas draudzenes, ģimenēs sadzima bērneļi. Daži pāri draudzīgi turējās kopā, kāds izšķīrās, kāds apprecējās otrreiz, bet Laine un Pēteris par kāzām nerunāja. Pēteris mīlēja savu skaisto un gudro Laini, un kāzas bija iecerējis nosvinēt lielā radu pulkā Latgalē. Laine sapņoja par baltu kleitu un laulāšanos baznīcā.
Pirms diviem gadiem Laine saņēma diplomu. It kā bija pienācis laiks īstenot abu vēlēšanos, bet Laine vairs par kāzām nerunāja, saka - izdega man tā gribēšana. Krasi iezīmējās raksturu atšķirības. Laine gribēja iet uz teātriem un kino, ciemoties pie draugiem. Pēteris bija mājās sēdētājs. Tiesa, viņš labi gatavoja ēst, prata visus vīrieša darbus, bet bija paslinks. Remontu nelielajā dzīvoklītī Laine uztaisīja pati. Viņa mēģināja izveidot mājīgu ģimenes ligzdiņu. Pēteris, atnācis mājās, visbiežāk atpūtās, skatoties televizoru. Turklāt radās arī materiālas problēmas. Tā labajos gados Pēteris paņēma līzingā lepnu mašīnu. Tagad ienākumi saruka, bet mašīna rija benzīnu kā traka. Pēterim knapi pietika ikmēneša līzinga tiesai. Saimnieciskie izdevumi pamazām sagula uz Laines pleciem. Pēteris to uzņēma kā pašsaprotamu lietu. Jaunā ārste strādāja divās vietās un vezumu vilka, bet jutās izdegusi. Viņa ieteica Pēterim pārdot lepno mašīnu un iegādāties lētāku. Sākumā Pēteris iebilda, vēlāk piekrita, bet tad neviens vairs mašīnu nepirka, jo šim laikam tā jebkuram bija par dārgu. Pamazām Laine saprata, ka šīs ilgās attiecības ieiet nobeiguma fāzē. Vienatnes brīžos Laine nodomāja, cik labi, ka viņi tā arī neapprecējās. Tagad, iepazinusi Pēteri, jaunā sieviete jutās, it kā dzīvotu svešu dzīvi. Izplēnēja mīlestība, bet pieradums spieda pie zemes. Kļuva skaidrs - lai cik ilgi abi būtu kopā, kāzu viņiem nebūs. Laine tagad zināja, ka negrib ar Pēteri nodzīvot mūžu, un priecājās, ka neapprecējās mīlestības skurbulī, ka abiem bija dots laiks vienam otru iepazīt.