Gan kontrolējošās institūcijas, gan arī paši likumdevēji skaidri zina, ka šī statistika nebūt neatspoguļo patieso situāciju. Lielā mērā tā parāda, kā darba devēji cenšas risināt savas finansiālās grūtības brīdī, kad valstī tiek celta minimālā alga. Nespējot vai arī nevēloties nodrošināt atalgojuma pieaugumu, darba devēji spiesti krāpties un noformē darbinieku uz nepilnu darba laika slodzi. Turklāt tas ir izdarāms brīvi, īpaši ņemot vērā, ka Valsts darba inspekcija (VDI) pati atzīstas nespējā izkontrolēt šo darba tiesību pārkāpuma punktu.
Grūti pierādīt
VDI direktors Renārs Lūsis piemin būvniecību. Tā ir viena no tām nozarēm, kurā inspekcija «intuitīvi jūt», ka darbinieki strādā pat vairāk nekā astoņas stundas dienā, kaut gan ir noformēti uz nepilnu darba laiku. R. Lūsis nemaz neslēpj - to ir grūti pierādīt: «Pašos pamatos ir jāsaka, ka nepilns darba laiks - tas nav pret likumu. Jautājums ir, vai šis nepilnais darba laiks nav fiktīvs. Kā to konstatēt? Protams, mēs uz to skatāmies, ja mūs par to informē. Šeit ir ļoti grūti kaut ko pierādīt, ja darbinieks nevēlas sadarboties,» skaidro R. Lūsis. Pēc viņa teiktā var noprast, ka ir bijuši gadījumi, kad darbinieks it kā sūdzību uzraksta, bet pēc tam, pārbaudes laikā, pārdomā. «Ja viņš melojot sniedz liecības, tad kādā veidā mēs varam pierādīt šo pārkāpumu? Mēs nevaram nolikt inspektoru pie katra uzņēmuma durvīm, lai tas fiksētu laiku, kad kāds nāk iekšā, kāds ārā,» saka VDI vadītājs. Viņš uzskata, ka šis nav pārkāpuma veids, ko primāri būtu jācenšas novērst ar kontrolējošo institūciju palīdzību.
Inspekcijā ar cerībām raugās uz 2017. gadu, kad varētu stāties spēkā grozījumi, kas nosaka, ka neatkarīgi no minimālās algas būs jāmaksā noteikts sociālo iemaksu apmērs. «Ar to jau tiks nogriezta motivācija apšmaukt valsti un krāpties, jo nodokļi tik un tā būs jāsamaksā no tās pašas summas,» teic R. Lūsis.
Audits kā risinājums
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura, visticamāk, jaunās valdības sastāvā vadīs Finanšu ministriju, Dienai stāsta, ka vispirms būtu jāizvērtē nodokļu politika. Viņa runā par nodokļu sistēmas auditu, ko plānots veikt līdz gada beigām ar starpziņojumu gada vidū. «To ir svarīgi veikt, lai saprastu, vai mums ir atbilstoši darbaspēka nodokļi un pārējo nodokļu sabalansētība. Jau tagad ir redzams, ka darbaspēka nodokļi mums ir samērā augsti. Tieši tas arī motivē meklēt veidus, kā šos nodokļus nemaksāt,» skaidro D. Reizniece-Ozola.
Attiecībā uz fiktīvo nepilna laika darba slodzes jautājumu, viņa izceļ arī kontrolējošās institūcijas, sakot, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē: «Pieņemu, ka daļā no šiem gadījumiem, kad cilvēks it kā tiek nodarbināts nepilnu slodzi, viņš pārējo saņem aploksnē. Patlaban Saeimā ir iniciatīva par aplokšņu algu kriminalizēšanu.» Jāatgādina, ka VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jau pērnā gada sākumā pauda zināmu izmisumu, norādot, ka līdz ar minimālās algas celšanu tiek izkropļots darba tirgus. Jau tad statistika atklāja bēdīgu ainu.
Ministre kā risinājumu izceļ eID kartes, kas būtu labs atspaids gan VID, gan VDI un arī tehniskās uzraudzības institūcijām atvieglotu kontroles veikšanu. Šīs kartes palīdzētu operatīvi atklāt, vai darbiniekam ir visas nepieciešamās atļaujas un cik liels ir nostrādāto stundu skaits. Šis risinājums vairāk vērsts uz būvniecību, par citām nozarēm pagaidām skaidrības nav.
Latvijas Darba devēju konfederācijā atzīst, ka tai nav informācijas, kāda ir reālā minimālās algas paaugstināšanas ietekme uz bezdarbu, tāpat arī nav nekādu datu, ka uzņēmumi samazina darba slodzes, optimizējot nodokļus. Konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka «Latvijas problēma ir nepietiekams investīciju apjoms efektīvās darbavietās un šī problēma vislabāk ir risināma ar darbaspēka nodokļu likmju samazināšanu. Mums ir jāveicina investīciju ienākšana Latvijā, lai šeit būtu arvien vairāk labi apmaksātu darbvietu».