Ieved ieročus Ukrainā
Minskas vienošanās paredzēja nekavējoties pārtraukt uguni Austrumukrainā, atvilkt smagos ieročus un artilēriju, izvest no Ukrainas teritorijas ārvalstu bruņotos formējumus un algotņus, nodrošināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju brīvu pārvietošanos konflikta zonā, līdz 2015. gada beigām atjaunot pilnīgu Ukrainas valdības kontroli pār valsts robežu promaskavisko kaujinieku kontrolētajā teritorijā, veikt grozījumus Ukrainas konstitūcijā, paredzot īpašu statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalam, un sarīkot vietējās vēlēšanas separātistu kontrolētajos rajonos.
Karadarbības intensitāte Austrumukrainā pēdējā gada laikā ir ievērojami samazinājusies, bet joprojām Ukraina, EDSO un rietumvalstu izlūkdienesti ziņo par regulārām bruņotām konfrontācijām. Ukrainas prezidents Petro Porošenko apgalvo, ka janvārī ukraiņu karavīru pozīcijām konflikta zonā notikuši vairāk nekā 1200 uzbrukumu, tostarp ar artilērijas ieročiem, no promaskavisko kaujinieku kontrolētās puses, raksta Deutsche Welle.
P. Porošenko šomēnes intervijā vācu laikrakstam Bild sacīja, ka Austrumukrainā atrodoties aptuveni 8000 Krievijas militārpersonu. Ukrainas Ārlietu ministrija, balstoties uz valsts izlūkdienestu informāciju, paziņojusi, ka no Krievijas puses separātistu kontrolētajās teritorijās ar kravas vilcieniem ievesti ieroči. «Krievijas puse turpina ievest ieročus, ekipējumu un algotņus reģionos, kurus nekontrolē Ukrainas valdība. Nelikumīgi bruņoti grupējumi bauda pilnu materiālo atbalstu no Krievijas,» pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas ārlietu resors.
Tas ir iespējams, jo Kijeva joprojām nav pilnībā pārņēmusi kontroli pār robežu ar Krieviju, lai gan to paredzēja Minskas vienošanās. Pieeja robežas zonai liegta arī EDSO novērotājiem, kuri ir piedzīvojuši apšaudes promaskavisko kaujinieku kontrolētajās teritorijās.
Putins vēloties šķelt ES
Krievija neatzīst, ka tās regulārais karaspēks atrodas Austrumukrainā vai ka tā kaut kādā veidā atbalstītu separātistus. Maskava uzstāj, lai Kijeva izpildītu tos Minskas vienošanās punktus, kas attiecas uz Ukrainu.
Ukrainas parlaments nav apstiprinājis likumprojektus, kas dotu zaļo gaismu vēlēšanām separātistu kontrolētajos rajonos, un veicis konstitucionālās reformas, kas paredzētu valsts decentralizāciju un īpašu statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalam. Līdz šim prezidentam P. Porošenko nav izdevies savākt divu trešdaļu likumdevēju atbalstu reformām.
ES pagājušā gada nogalē kārtējo reizi pagarināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras tika ieviestas 2014. gada vasarā pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un veica militāro iebrukumu Austrumukrainā. ES ir skaidri pateikusi, ka sankcijas, kas būs spēkā vismaz līdz jūlijam, tiks atceltas tikai tad, kad Krievija būs izpildījusi Minskas vienošanos.
Krievija, kuras ekonomika atrodas nožēlojamā stāvoklī, ir ieinteresēta sankciju atcelšanā, tāpēc cenšas iedragāt ES kopējo nostāju Ukrainas un sankciju jautājumā. Maskava sevi pozicionē kā nozīmīgu spēlētāju, lai izbeigtu Sīrijas pilsoņkaru, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem migrācijas krīzei Eiropā.
No vairāku ES dalībvalstu, arī Vācijas, Francijas un Itālijas, politiķiem izskanējuši aicinājumi izbeigt sankcijas pret Krieviju, argumentējot, ka ar Kremli jāsadarbojas, lai panāktu mieru Sīrijā un cīnītos pret terorismu.
Ukrainas prezidents P. Porošenko brīdinājis ES «nekļūt par upuri Putina šantāžai», kuras mērķis esot «iedzīt ķīli starp Eiropas valstīm».