Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Mūzikā Kalevalai pa pēdām

Pasaulē šogad plaši atzīmē somu nacionālā klasiķa Žana Sibēliusa un dāņu komponista Karla Nilsena 150. dzimšanas dienu. Vadīt abiem klasiķiem veltīto koncertu Lielajā ģildē 4. decembrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicinājis Petri Sakari, vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes somu diriģentiem un Ziemeļvalstu komponistu mūzikas aktīviem popularizētājiem.

Pirmskoncerta sarunās Oresta Silabrieža sarunbiedri būs Karla Nilsena Klarnetes koncerta atskaņojuma solists, klarnetists Egīls Šēfers, kurš jau daudzus gadus ir Dānijā strādājošā izcilā pūšaminstrumentu kvinteta Carion mūziķis, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure un rakstnieks, publicists Juka Rislaki (LĢ Lielajā zālē plkst. 18.)

Petri Sakari diriģē vadošos Somijas simfoniskos orķestrus, vairākus gadus bijis Islandes SO mākslinieciskais vadītājs, un tieši viņam bija gods vadīt Reikjavīkas jaunās koncertzāles Harpa (Arfa) atklāšanas koncertu 2011. gadā. Sakari bijis vadošos posteņos Zviedrijas kamerorķestrī, Lohjas pilsētas orķestrī, Jēvles simfoniskajā un Turku Filharmoniskajā orķestrī. Kā viesdiriģents daudz uzstājies Dānijā un Zviedrijā, koncertējis arī ar Bonnas, Štutgartes Zārbrikenes, Monpeljē, Vīnes, Hāgas, Ljēžas, Luksemburgas, Bornmutas, BBC u. c. simfoniskajiem orķestriem, vadījis operu un baletu uzvedumus Somijas, Stokholmas, Gēteborgas, Malmes un Islandes operās. Kritiķi par Petri Sakari saka - «ugunīgs tvēriens», «dziļš intelekts», «mērķtiecīga virzība». Petri Sakari diriģētajos ierakstos, kas izdoti mūzikas namos Chandos, Naxos, Classics un Alba, ir arī Žana Sibēliusa un somu nacionālā romantiķa Lēvi Madetojas visu simfoniju cikli. Daži no viņa diriģētajiem Sibēliusa darbiem skan leģendārā režisora Paolo Sorentīno filmas Zvaigzne (Il Divo) skaņu celiņā. No Sibēliusa radošā mantojuma dzirdēsim Pirmo simfoniju un simfonisko poēmu Tapiola, kuras skaņās gleznota eposa Kalevala noslēpumaino meža ainu burvība un pats meža valdnieks, ķērpjuvārdis Tapio. Tieši šis skaņdarbs ir viesa izvēle gaidāmajā programmā.

Petri Sakari. Izvēlējos simfonisko poēmu Tapiola, lai parādītu Sibēliusa muzikālo un stilistisko pārmaiņu no Pirmās simfonijas līdz pēdējam lielajam orķestra darbam, kuru radīšanu šķir gandrīz trīsdesmit gadu. Šī ir mana pirmā iespēja viesoties Rīgā un Latvijā. Taču 90. gadu beigās Ālandu salās es diriģēju kamerorķestri, kurā spēlēja daudzi latviešu mūziķi. Toreiz atskaņojām Džeka Metsona muzikālā teātra izrādi Katrīna.

Kāds ir jūsu pienesums un izaicinājumi Sibēliusa jubilejas gadā?

Man pašam Sibēliusa jubilejas gads sākās janvārī Reikjavīkā, kur savulaik vadīju Islandes simfonisko orķestri, un nu bija iespēja kopā ar viņiem iestudēt un Islandē pirmatskaņot Sibēliusa svītu Kullervo. Vīru kora un soprāna partijas somu valodā brīnišķīgi izpildīja islandiešu mākslinieki. Nupat oktobrī diriģēju Sibēliusa Pirmo simfoniju Gēteborgā. Viens no galvenajiem personīgajiem izaicinājumiem šosezon man ir turpināt nodarboties ar vijoļspēli. Ir viens klavieru trio, kurā spēlēju. Man ir ārkārtīgi būtiski uzturēt fizisko kontaktu ar instrumenta spēli un praktizēt dzīvo muzicēšanu.

Kas Sibēliusa gadā jūs uzrunājis kā vērotāju?

Pilnais simfoniju cikla atskaņojums Berlīnes filharmoniķu un Saimona Retla lasījumā Berlīnē un Londonā. Pateicoties Sibēliusam pievērstajai īpašajai uzmanībai, daudzviet atskaņojumus piedzīvoja līdz šim retāk spēlēti darbi, piemēram, Kullervo, kā arī agrīnie skaņdarbi, kad viņš Vīnē studēja pie Karla Goldmarka.

Kas Sibēliusu dara tik nozīmīgu pasaules mūzikas kontekstā?

Sibēliuss bija viens no pēdējiem lielajiem simfoniķiem. Savas simfonijas viņš balstīja klasiskajās formās un vienlaikus nemitīgi atjaunoja šo žanru, savā ziņā arī padarīja koncentrētāku. Viņš attīstīja arī tonālo un motīvu tehniku, tas skaidri dzirdams arī Tapiolā. Starp citu, ja vien iespējams, vajag aizbraukt uz Sibēliusa ģimenes ārpilsētas māju Ainolu. Esmu tur viesojies vairākkārt, un varu teikt, ka, ieejot brīnišķīgajā koka ēkā, raisās dziļas cieņas izjūtas. Māju ieskauj mežs un lauki, un tur viegli sajust avotu, kur Sibēliuss smēlās iedvesmu savai mūzikai. Sibēliuss Somijā joprojām ir visvairāk atskaņotais komponists. Savas dzīves laikā viņš bija varena, ļoti ietekmīga personība mūzikas dzīves ainā. Jaunie komponisti raugās uz Sibēliusu kā jauna ceļa aizsācēju un nebeidzamu iedvesmas avotu.

Mūsdienu somu saikne ar saknēm joprojām ir vitāla?

Runājot par Tapiolu, vēlos uzsvērt, ka ikvienam somam būtu jāapzinās eposa Kalevala nozīmīgums mūsu nacionālajā kultūrā. Mana tēva vārds bija Tapio, un mūsu vasaras mājas saucas Tapiola. Tēvocim un tantēm no tēva puses vārdi tika doti no Kalevalas. Patiesībā arī man ir otrs vārds, un tas ir Kullervo - diezgan traģisks personāžs Kalevalā. Tā kā ilgi esmu uzturējies Islandē, saskatu diezgan ciešu saikni starp islandiešu sāgām (īpaši Eddas dziesmām) un Kalevalu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pēc tam būs kūka

Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska (66) par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?