Pa slimnīcām
Ņina Mileika ar Dienu tiekas pāris dienu pēc tam, kad viņas vīratēvam Donatam kāja jau ir amputēta. Viņa iesāk ar jautājumu, vai arī ministri saņem tādu pašu medicīnas aprūpi vai arī viņi nekad neslimo. Stāsts sācies marta beigās, kad pāris dienu vecajam kungam nav pazeminājusies augstā temperatūra, izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Tas Donatu nogādājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā Biķernieki, bet jau pēc neilga brīža ģimene saņēmusi zvanu no Donata, ka viņš tiek izrakstīts. Ārsts konstatējis kājas apdegumu, izrakstījis antibiotikas un sūtījis pensionāru mājās. Lai gan ģimenei bijušas šaubas, šķitis, ka speciālista viedokli nav pamata apšaubīt.
Nākamajā dienā veselības stāvoklis nav uzlabojies, tāpēc mediķi izsaukti vēlreiz. Šoreiz Donats aizvests uz Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS). Bijis vien agrs pusdienlaiks, taču ģimene pēc pāris stundām devusies uz slimnīcu, lai saprastu, kā Ņinas vīratēvam klājas un vai nav atkal jāved mājās. Lai gan Ņina par Donata veselības stāvokli interesējusies ik stundu, jautājumi palikuši bez atbildes. Tuvojoties vēlam vakaram, sieviete tomēr nav izturējusi un jau uzstājīgi pieprasījusi, lai viņu laiž pie pacienta un atļauj aiznest vismaz ūdeni.
Atstāts novārtā
Tikusi Neatliekamās medicīnas centrā, Ņina ieraudzījusi savu vīratēvu sēžam vienu pašu tālākajā gaiteņa stūrī. Bijis tajā pašā kreklā, kas uzvilkts no rīta, un sēdējis ar tikpat sapampušu kāju. Pensionārs kopš atvešanas tā arī nav ticis ne pie ūdens, ne gultas vietas, lai kāju atpūtinātu. Slimnīcas personāls Ņinai paskaidrojis, ka brīvu gultas vietu nav bijis, bet, sākot interesēties, kāpēc pensionārs joprojām te gaida, noskaidrojies, ka pazaudēti viņa slimnīcas dokumenti, tāpēc par pacientu aizmirsts. Rezultātā tikai tuvu pusnaktij Donatu apskatījis ķirurgs un konstatējis kājai gangrēnu. Nākamajā dienā kāja amputēta. Ņina vēl rūgti piebilst, ka vīratēvu operācijai nācies pierunāt ar melno humoru: «Vai nu jābrauc uz kapiem, vai vēl jādzīvo, cik dieviņš dos.» Donats nav strīdējies, jo dzīvot vēl gribas.
Laiku pagriezt atpakaļ vairs nevar, taču sieviete ir neizpratnē, kā ārsts gangrēnas pazīmes var uzskatīt par apdegumu. Viņa arī netic, ka vienas dienas laikā veselības stāvoklis var tik ļoti pasliktināties un dienu iepriekš gangrēnu noteikt nav bijis iespējams. Otra lieta, kas pensionāra ģimeni šokējusi, - attieksme Stradiņa slimnīcā. Ūdens bunduļi ir katrā Veselības ministrijas padotības iestādē, to viņa novērojusi, dodoties iesniegt sūdzību VI, taču tur, kur ūdens pacientiem visvairāk ir vajadzīgs, tā nav. Tāpat neesot saprotams, kā slimnīcā var nebūt gultu, kur pacientu noguldīt, un ir gluži vienkārši skumji, ka slimnīcā par vecu cilvēku nevar parūpēties.
Viss izdarīts pareizi
Lai noskaidrotu slimnīcu viedokli, Diena vērsās gan Stradiņos, gan Austrumu slimnīcā, parādot arī sievietes iesniegumu VI, kurā viss sīki un smalki aprakstīts. RAKUS virsārsta Jura Nikolajenko atbilde ir īsa: «Reaģējot uz saņemto informāciju, esam veikuši iekšējo pārbaudi un secinājuši, ka no medicīniskā viedokļa ir izdarīts viss nepieciešamais. Tā kā pacients ir vērsies arī Veselības inspekcijā, gaidīsim inspekcijas atzinumu.»
Līdzīgi arī PSKUS ir veikta medicīniskās dokumentācijas pārbaude, kā arī izanalizēti iesaistītā personāla iesniegtie paskaidrojumi. «Izvērtējot iegūto informāciju, var secināt, ka pacientam Neatliekamās medicīnas centrā ir veikti laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi atbilstoši diagnozei un pacienta vispārējam veselības stāvoklim, kā arī pacienta ārstēšanu un aprūpi veicis ne tikai Neatliekamās medicīnas centra personāls, bet arī pieaicinātie konsultanti,» Dienai norāda slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa arī skaidro, ka pacienta uzturēšanās un ārstēšanās laiks Neatliekamās medicīnas centrā atkarīgs no nozīmēto izmeklējumu skaita un veida, kā arī vispārējā veselības stāvokļa. Laiks, ko pacients šeit pavada pirms lēmuma par stacionēšanu kādā no nodaļām, var aizņemt pat sešas stundas un ilgāk. Savukārt tie pacienti, kuriem nepieciešama ilgāka novērošana, tiek ievietoti observācijas palātās uz vairākām stundām. Turklāt visi pacienti esot medicīnas personāla uzraudzībā.
l. Sīle uzsver, ka pacienta tuviniekam ir tiesības noskaidrot informāciju par ārstēšanās gaitu, jautājot ārstējošajam ārstam, bet ūdens pieejamību pacientiem nodrošina medicīnas personāls.
VI ārstu rīcību sola izvērtēt četru mēnešu laikā.