Pašvaldība brīnās
Zināms, ka sūdzību iesniedzis kāds no Rīgas 28. vidusskolas skolēnu vecākiem. «Sūdzības iesniedzēju neapmierināja mācību līdzekļu trūkums pakalpojuma sniegšanā,» lakoniski paskaidro IKVD pārstāvis Jānis Kutraitis. Informēt par lietas detaļām viņš atsakās, jo G. Jirgensons lēmumu grasās pārsūdzēt un lieta tiks skatīta vēlreiz.
Pēc jaunā vispārējās vidējās izglītības standarta ieviešanas 2011. gadā Rīgas 28. vidusskolas bibliotēka ir nodrošināta ar mācību grāmatām pamatizglītības pakāpē gandrīz 100% apmērā un vidējās izglītības pakāpē - 35% apmērā, stāsta G. Jirgensons. Pērn valsts dotais finansējums mācību grāmatu iegādei bija 72 santīmi uz vienu skolēnu, savukārt pašvaldības - Ls 2,65. Pilns mācību grāmatu komplekts, piemēram, 10. klasei uz vienu apmācāmo izmaksā aptuveni 70 latu. Elementārā matemātika liecina, ka nodrošināt skolēnus ar visām mācību grāmatām šādā situācijā nav iespējams, taču IKVD esot atkārtoti izteicis aizrādījumu skolas administrācijai, ka tā nav rakstveidā pieprasījusi papildu līdzekļus no pašvaldības.
IKVD lēmums pārsteidzis arī pašvaldību. «Esam sašutuši par šādu IKVD lēmumu,» saka Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.
Centralizēts pasūtījums
Par šādu pārkāpumu varot sodīt faktiski visu skolu direktorus, jo nepietiekamā finansējuma dēļ skolas nevar iegādāties visas nepieciešamās grāmatas un tehniskos mācību līdzekļus. Finansējumu grāmatu iegādei piešķir valsts un pašvaldība, bet ar to nepietiek, lai iegādātos visu jaunajām programmām nepieciešamo, uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Ineta Tamane. Jaunajiem standartiem atbilstošās grāmatas ir dārgas, un skola tās visas nevar atļauties, piekrīt arī Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis. Situācija daudzviet ir atšķirīga, turklāt dažkārt ārpus Rīgas tā ir labāka nekā galvaspilsētā, skaidroja Latvijas Vecāku apvienības VISI pārstāve Gunta Kraģe.
Skolu direktori nevar ietekmēt piešķirtā finansējuma daudzumu, tāpēc esot būtiski definēt, kas ir bezmaksas izglītība. Par to, vai bezmaksas izglītība nozīmē visu skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un citiem mācību līdzekļiem, šķēpi tika lauzti pirms trim gadiem, kad uz Satversmes panta par bezmaksas izglītību pārkāpšanu norādīja toreizējais tiesībsargs Romāns Apsītis. Tiesa, arī viņa atzinumā akcentēts, ka nacionālajos tiesību aktos nav skaidri formulēts, ko ietver tiesības uz bezmaksas izglītību. Arī šobrīd jautājums par bezmaksas izglītību tiesībsargam ir aktuāls. Tā izvērtēšanai ir izveidota Tiesībsarga konsultatīvā padome par izglītības pieejamību, kas skata šo jautājumu arī saistībā ar Satversmē garantētajām tiesībām, norādīja tiesībsarga konsultante Ruta Siliņa.
Savukārt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa plānos šobrīd neietilpst jēdziena «bezmaksas izglītība» definēšana. Taču viņa piedāvātā vaučeru jeb valsts galvojuma sistēma mainītu izglītības finansēšanas principu un nodrošinātu pilnībā publiski finansētu vispārējo izglītību, informē ministra padomniece Inita Blačforda.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kuras laikā tiesībsargs aktualizēja jautājumu par bezmaksas izglītību, iesaka paskatīties no cita skatpunkta. «Aktuālāk būtu runāt par to, vai mācību materiālu brīvais tirgus sevi attaisno. Mācību materiāli kā centralizēts valsts pasūtījums, iespējams, palīdzētu risināt šo situāciju. Diemžēl nav pat vienota principa, kādai ir jābūt mācību grāmatai,» saka T. Koķe.