Savannas kaķu senči servali dzīvo Āfrikas savannās, tāpēc viņiem ir dzelteni plankumains maskēšanās tērps. Servali pārtiek no putniem, vardēm un sīkiem grauzējiem un ir līdzīgi maziem leopardiņiem - graciozi, ar slaidām kājām un garu, tievu asti. Šo kaķu izmēri ir iespaidīgi. Viņi ir 85 cm gari, plus vēl jāpierēķina 50 cm garā aste. Plecos savvaļas kaķa augstums ir 53 cm, dzīvnieka svars var būt no 9 līdz 20 kg. Servalu mūža ilgums ir 12-20 gadu.
Svari un Skorpions
Tagad varu teikt, ka Gabriels un Granāts pārspēja visu par savannas kaķiem redzēto un dzirdēto. Abi dzīvnieki ir silti un kustīgi. Anna Iltnere apgalvo, ka viņi precīzi atbilst savām horoskopa zīmēm - Gabriels dzimis Svaru zīmē, ir ziņkārīgs un pieglaudīgs, Granāts pasaulē nācis mēnesi vēlāk, ir Skorpions, laipns, bet atturīgs.
Anna stāsta, kā tikusi pie saviem brīnumiem. Te lomu nospēlēja nejaušība - viņa izlasīja internetā ziņu, ka Vācijā kādā audzētavā pārdod savannas kaķus. Fotogrāfijās tie iepatikušies, un Anna sākusi risināt pārrunas. Savannas kaķi nav no lētajiem, un audzētava arī kuram katram tos nemaz negrasās pārdot. Anna tika strikti tincināta, kādos apstākļos kaķi dzīvos. Uzzinājuši, ka ne gluži visu diennakti kāds no saimniekiem būs mājās kopā ar mīluli, vācieši iebilda, ka savannieši, vientulībā dzīvojot, kļūstot niķīgi un nīgri, un piedāvāja pirkt divus runcīšus. Tagad Anna ir priecīga, ka paklausīja ieteikumam, jo abi vācieši ir uzticīgi kā sunīši, pa pēdām vien staigā. Ja dzīvoklī būtu tikai viens kaķis, saimniekiem nāktos visu laiku viņu izklaidēt. Tagad runcīši kopā rotaļājas, skraida un saimniekus neapgrūtina.
Atlidoja lidmašīnā
Ar kaķu nogādāšanu Rīgā problēmu nebija. Anna pasūtīja aviobiļetes un savu ekskluzīvo sūtījumu - vienu trīs, otru - četrus mēnešus vecu kaķēnu - saņēma lidostas Rīga kravas zonā. Tagad abiem ir pusotrs gads. Viņi ir kastrēti, kaut draugi nosūkstījušies, ka «nu ir sabojāta laba manta». Anna nepiekrīt, jo vienu dienu izbaudījusi «tās runču šausmas».
Ne brīdi Anna un Emīls abus runčukus nav izjutuši par apgrūtinājumu. Anna smej, ka apakšējie kaimiņi gan laikam domājot, ka viņiem ir milzīgs suns, jo Gabriels un Granāts dzīvoklī mēdzot joņot pa noteiktu trasi, un «tad gan zeme dunot». Maziņi būdami, viņi kā lēca, tā krita, par nosēšanos nedomājot. Dzīvoklim un iedzīvei nav nodarīta skāde - savannieši esot ļoti paklausīgi, tīrīgi, nagus asina tikai pie vienas stenderes. Gabrielam un Granātam ļauts ar saimniekim gulēt vienā gultā. Emīls domā - ja šos atstātu aiz guļamistabas durvīm, no rīta ņaudētu un prasītos gultā. Emīls gan piebilst, ka, ieraugot Gabrielu, kas, acis nenolaižot, viņu vēro, prātā var ienākt dažādas domas.
Gabriels ir komunikabls. Kad atnāk draugi, viņš vienmēr grib būt uzmanības centrā, bet Granāts paslēpjas zem dīvāna un žēli ņaud.
Anna pati labprāt kaķiem gatavo ēdienu: «Ņemu jēlu gaļu, aknas, sirdis, A un B vitamīnus, sataisu miksli aptuveni nedēļai un ielieku saldētavā. No rīta un vakarā katram iedodu savu daļu.»
Abi kaķi gada silto laiku pavadīs vasarnīcā. Bez uzraudzības runči ārā netiek atstāti. Gabrielam vairāk patīk daba. Kad viņš ierauga putnu, neviena sēta nav par augstu, bet Granātu pat skudras kaitina. Mājā uz dīvāna ir mierīgāk.
Ak, jā - gan Granāts, gan Gabriels šķauda un klepo gluži kā cilvēki. Uz veselību!