Priecīgas balsis nedzird
Brīdī, kad ierodamies sociālajā aprūpes centrā Kalkūni, pagalmā redzami bērni ratiņkrēslos pieaugušo pavadībā. Bērniem piemērotu vidi gribēts radīt ar ziediem, koka skulptūrām un strūklaku, tomēr noskaņa ir drūma. Iespaidu neuzlabo arī neapdzīvotā kādreizējā Grīvas zīdaiņu nama ēka, kas atrodas sociālās aprūpes centra teritorijā. Līksmas bērnu balsis un smieklus te nedzird, bērniem, kuri šeit nonāk, dzīve nav īpaši priecīga - sociālās aprūpes centrā tiek uzņemti bāreņi un bez vecāku gādības palikušu bērni, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu, bērni ar smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši četru gadu vecumu, un bērni invalīdi ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 25 gadu vecumu. Kalkūnu uzdevums ir nodrošināt sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu, apmācību un sociālo rehabilitāciju.
Liela darbinieku rotācija
Kalkūnes pagasta pārvaldes darbinieki uzsver - par to, kas notiek aiz sociālā aprūpes centra sienām, interesēties pagasta speciālistiem nav ne pilnvaru, ne pienākumu, bet notikums ar Viku liekot domāt: trūkumi sociālās aprūpes centra darbā noteikti ir, lai arī iepriekš par citiem šokējošiem gadījumiem neesot dzirdēts.
«Negatīvā popularitāte saistībā ar Kalkūniem vietējiem iedzīvotājiem nav patīkama,» stāsta Kalkūnes pagasta pārvaldes vadītājs Osvalds Kursītis. «Spriežot pēc tā, kādā stāvoklī jaunietis no aprūpes centra nonāca Stradiņu slimnīcā, jāsaka - kaut kas šajā aprūpes centrā nav kārtībā. Līdz šim par negatīviem gadījumiem nekas nebija dzirdēts, bet informācija par to, kas notiek sociālās aprūpes centrā, reti izkļūst ārpus tā teritorijas.»
Saistības ar sociālo aprūpes centru nav arī pagasta pārvaldes sociālajai darbiniecei Aijai Cimoškai. «Ārkārtas gadījumā Daugavpils novada bērni līdz triju gadu vecumam tiek ievietoti sociālās aprūpes centrā Kalkūni. Problēmas droši vien ir. Ļoti liela darbinieku šķirošana sākās, kad uzstājīgāk sāka prasīt augstāko izglītību sociālā darba jomā strādājošajiem. Tad ļoti daudzi darbinieki pirmspensijas vecumā, kas bija nostrādājuši pat 20 gadus, darbu atstāja. Darbinieku vidū ir liela rotācija, daudzi aprūpes centrā strādā vienkārši tādēļ, lai saņemtu algu, bet psiholoģiski nav gatavi šim darbam,» uzskata A. Cimoška.
Problēmas ar pienākumu
«Nedomāju, ka visi cilvēki, kuri strādā Kalkūnos, ir cietsirdīgi, bet cilvēks aprūpes centrā atrodas aprūpētāju varā. Jānoskaidro: kā sociālās aprūpes centrā zēns varēja nonākt tik smagā stāvoklī, kāpēc tā notika un kas ir vainīgs notikušajā,» uzsver zvērināta advokāte Anita Rektiņa, kuras kliente ir Vika māte Elīna. Advokāte norāda, ka, pirms lemt par tālāko juridisko rīcību, jāsagaida Veselības inspekcijas veiktās ekspertīzes gan par sociālās aprūpes centra Kalkūni rīcību, gan arī par to, vai Daugavpils reģionālā slimnīca augustā pamatoti Viku no slimnīcas izrakstīja. 4. oktobrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Kristīne Mieze informēja, ka vēl tiek izvērtēti apstākļi, vai par notikušo ir pamats sākt kriminālprocesu. Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Marika Kupča stāsta, ka pēc Vika mātes Elīnas Muižnieces-Šoriņas vēršanās ministrijā LM sākusi situācijas pārbaudi un vērsusies arī Veselības inspekcijā. «Protams, precīzu notikušā analīzi varēs sniegt pēc iepazīšanās ar pārbaužu un ekspertīžu rezultātiem, bet, jau sākot situācijas izpēti, bija jāsecina, ka sociālās aprūpes centrā Kalkūni ir problēmas ar pienākumiem, to deleģēšanu un izpildi,» uzsver M. Kupča.
Atbildību prasīs personīgi
5. oktobrī notika Labklājības ministrijas pārstāvju tikšanās ar visu valsts sociālās aprūpes iestāžu vadītājiem. Kā vēsta Labklājības ministrija, LM valsts sekretārs R. Beinarovičs paziņojis: «Atbildība par klientu aprūpi tiek un arī turpmāk tiks prasīta no katra filiāles vadītāja personīgi.» Savukārt valsts sociālās aprūpes centru pārstāvji par būtiskām problēmām uzskata personāla mainību, īpaši sociālo aprūpētāju un aprūpētāju vidū, un šī personāla zemo atalgojumu.