Valdis Liepiņš
Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs
Prezidenta pilnvaras ir jāpalielina, tomēr man nešķiet, ka tautas vēlēts Latvijas prezidents būtu laba doma. Jo, ja viņam vienlaikus ir arī lielākas pilnvaras, prezidenta vēlme tās īstenot varētu nesakrist ar to spēku ieskatiem, kas tobrīd ir Saeimā. Tad mēs nonāktu ļoti komplicētā situācijā.
Cits apsvērums pret tautas vēlētu prezidentu ir Latvijā izplatītais populisms. Lai cik briesmīgi tas izklausītos, bet mēs vēl neesam līdz tādam solim politiski izauguši, tāpēc par prezidentu varētu kļūt kāds populārs pianists, aktieris vai svarcēlājs.
Prezidenta pilnvaras atlaist Saeimu pirms termiņa būtu uz labu. Ņemot vērā, ka Saeima viņu ievēl, ir tomēr jānotiek kaut kam briesmīgam, lai prezidents tādu soli spertu. Tāpēc lielākais efekts noteikti būtu pašam draudam, ka prezidents var to izdarīt.
Jautājumā par prezidentam uzticētām pilnvarām iecelt valsts augstākās amatpersonas diemžēl neesmu iedziļinājies. Skaidrs gan, ka pašreizējā situācija, kad Saeimas vairākums triec cauri kādu savu kandidatūru, ir nepatīkama. Varbūt jāievieš mehānisms, ka, piemēram, prezidents uzstāda kandidatūru, bet kādai Saeimas komisijai tā ir jāizskata. Šai procesā jābūt varas dalīšanai. Droši vien beigās kandidāts tomēr būtu jāapstiprina Saeimai, jo viņi ir galvenie likumdevēji.
Par mazāku vēlēšanu apgabalu izveidi prezidentam ir pilnīga taisnība. Pārejot uz 13, 14 mazākiem apgabaliem, mums nebūtu jāmaina proporcionālā vēlēšanu sistēma, ko nosaka Satversme.
Anita Rodiņa,
LU Juridiskās fakultātes prodekāne
Iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu nepiekrītu. Rosināt izmaiņas tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, neraugoties kompleksi uz to, kas notiks ar viņa pilnvarām, nav prātīgi.
Tiesības izraudzīties dažādas augstākās amatpersonas ir jāskata specifiski saistībā ar katru no tām atsevišķi. Prezidentālās un pusprezidentālās valstīs prezidents piedalās konstitucionālās tiesas tiesnešu kandidātu nominēšanā. Prezidents varētu būt viens no nominētājiem, tomēr galavārds būtu Saeimai. Tiesības atlaist parlamentu būtu ļoti būtiska prezidenta pilnvaru daļa, un tā būtu jāskata kopā ar jautājumu par valsts vēlētu prezidentu. Tādā gadījumā būtu jāmaina pašreizējā sistēma, kad prezidents jau var nākt klajā ar Saeimas atlaišanas iniciatīvu, bet iznākums nav atkarīgs no viņa, un viņš riskē ar savu amatu.
Andris Runcis,
politologs
Ideja par tautas vēlētu prezidentu Latvijas sabiedrībā ir ļoti dzīva. Saprotams, ka sabiedrībai būtu simpātisks spēcīgs tautas vēlēts prezidents. Tikai jāsaprot, ka šādos gadījumos jau skatāmies uz veiksmes stāstiem. ASV vai Francijā prezidents ir dabiski izaudzis līdz savam amatam cauri zemākiem partijas amatiem gadu desmitos. Kad viņš nonāk līdz nominācijai, viņš jau pārvalda sabiedrības, valsts lietas. Nevar vakardienas ķirurgu ielikt par Valsts prezidentu un gaidīt no viņa brīnumus. Ja ejam uz šādām pārmaiņām, tad valstī ļoti daudz kas jāmaina. Mums pašiem ir jābriest un jāaug, un tautas vēlēta prezidenta kandidātiem ir jāiziet daudzas pakāpes, lai viņi saprastu, kas notiek valstī.
Ja tiešām gribam tautas vēlētu prezidentu, viņam jābūt politiķim līdz kaulu smadzenēm. Viņš nevar būt nejaušs cilvēks, viņam ir jāveido sava karjera mērķtiecīgi. Attiecībā uz prezidenta pašreizējo pilnvaru paplašināšanu ir tas pats. Par to var diskutēt, bet, pirms pie tā praktiski ķeramies, līdz tam ir ilgs ceļš ejams.
Arī par izmērā mazākiem vēlēšanu apgabaliem ir vērts runāt un pamodelēt, kā tas būtu un vai tas dos vēlamo rezultātu.