Emocionāli iemesli
Dunikas iedzīvotāja Inita Vecbaštika, kas kopā ar vēl 19 iedzīvotājiem iesniedza prasību Satversmes tiesā, norāda, ka pret kaimiņos plānotajiem SIA Energo Wind plānotajiem ģeneratoriem iebilst ne jau tāpēc, ka nebūtu vienojusies par kompensācijām. «Mans tēvs, kurš tika izsūtīts, atguva šo zemi atmodas laikā un pierunāja mūsu ģimeni pārcelties uz šejieni. Pagājušajā gadā viņš aizgāja mūžībā, un nākamajā dienā es braucu pie kaimiņiem un vācu parakstus Satversmes tiesai. Es nācu uz šejieni ar domu sakārtot šo vietu, bet ģeneratori manu nākotnes vīziju iznīdē,» norāda I. Vecbaštika. Viņa mēģināja panākt tikai trīs no 39 ģeneratoru projekta apturēšanu - zemesgabalā Skrandas un Šuķi, kas robežojas ar viņas īpašumu. Dokumentu mapes, kurās viņa apkopojusi saraksti ar dažādām institūcijām, ir iespaidīgi biezas. Šajos dokumentos ir ļoti daudz pretrunu, kas dara piesardzīgu, vai projekts tiks īstenots tā, kā solīts iedzīvotājiem. Piemēram, aizsargjosla ap katru ģeneratoru sākumā bijusi lielāka, vēlāk samazināta. Arī tas, ka gandrīz visa Dunikas pagasta teritorija tika pasludināta par vēja zonu bez sabiedriskās apspriešanas un teritorijas plānojums pieņemts bez stratēģiskā novērtējuma uz vidi, izraisa aizdomas, ka tas tiek attīstīts uzņēmēju, ne iedzīvotāju interesēs, kam ST nepiekrīt. ST lēma, ka pārkāpumi bijuši nenozīmīgi un novada teritorijas plānojums atbilst Satversmei. Dunikas lietas spriedumā ST pazeminājusi līdzšinējo standartu - ja bija pieņemts uzskatīt, ka tieši pašvaldībai ir pienākums nodrošināt apspriešanas efektivitāti, tagad šis standarts pazemināts līdz tam, ka, ja kāds tiešām gribēja iepazīties ar plānojumu un sniegt priekšlikumus, tad viņam bija iespējas to izdarīt, portālā politika.lv norāda Sabiedrības par atklātību Delna Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra vadītāja Aiga Grišāne. Līdzīgu prasību ST iesnieguši Medzes iedzīvotāji, kuru prasību ST sāks izskatīt rakstveida procesā 12. aprīlī.
Divreiz augstāki
Ģeneratori, ko uzstādīs Dunikā un Rucavā, ir teju divreiz augstāki un krietni jaudīgāki nekā pašlaik Latvijā lielākajā Grobiņas vēja parkā. Saskaņojot dokumentus, visur parādās dati - katra ģeneratora jauda ir 2 MW. Tagad izrādās, ka jauda ir lielāka - 3 MW, kam iedzīvotāju piekrišana nav prasīta, bet tas arī neesot vajadzīgs. Tas nozīmē, ka spārni būs lielāki, tomēr kopējais augstums nebūs lielāks par iepriekš plānoto - tas joprojām būs 149 metri, norāda SIA Energo Wind valdes priekšsēdētājs Arturs Ņehajenko. Šajā uzņēmumā 40% pieder Austrijas pilsonim Geraldam Šventenveinam, pa 20% daļu - Ventspilī deklarētajiem A. Ņehajenko un Aigaram Komisaram, 20% pieder Bulgārijas uzņēmumam Competence Energy Services BG. Ražotāji esot piedāvājuši šo modeli kā jaunāku, jaudīgāku un klusāku. Ja kāds no ģeneratoriem traucēs iedzīvotājiem, uzņēmēji sola pielāgot tā darbības režīmu. Protestus un iebildes A. Ņehajenko uzskata par neizbēgamām, taču ir pārliecināts, ka vairākums iedzīvotāju projektu atbalsta.
Pēc I. Vecbaštikas vēršanās administratīvajā tiesā, visticamāk, tiks anulētas būvatļaujas trim vēja ģeneratoriem Skrandās un Šuķos, atzīst Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs. To nāksies darīt neprecīzi noformētu dokumentu dēļ, tomēr uzņēmēji var iesniegt pieteikumu no jauna un nebūs iemesla viņiem atteikt. «Viņi noteikti taisa jaunus projektus un būtu muļķi, ja to nedarītu,» izteicās J. Grundbergs.
Prasīs juristiem
Sākotnēji projektu virzīja vairākas firmas ar vieniem īpašniekiem - sadarbības līgumu ar Rucavas pagastu noslēdza SIA Energo Synergy, bet ar Dunikas pagastu - SIA WindLat un SIA Energo Wind. Līgumu nosacījumi ir konfidenciāli, taču Dienas rīcībā nonākusī informācija liecina, ka vismaz līgumā ar Dunikas pagasta domi bija nosaukta summa - 600 eiro par katru pagasta teritorijā uzbūvēto vēja enerģijas iekārtu gadā. Tagad pagasti ir apvienojušies, un arī uzņēmums ir viens, tāpēc plānots noslēgt jaunu līgumu, bet Rucavas novada domes priekšsēdētāja p.i. Līga Stendze uzskata, ka uzņēmuma piedāvātie līguma nosacījumi nav izdevīgi pašvaldībai.
Kādi tie ir, L. Stendze nedrīkst izpaust, jo arī jaunais līgums būs konfidenciāls, kaut gan viņa uzskata, ka tas nav pareizi. Jaunais līgums nav noslēgts, jo domes jurists devis atzinumu, ka tas atbilst pašvaldības interesēm, bet, kad līgumu izvērtēja neatkarīgs jurists, viņš atzina, ka šādā redakcijā pašvaldība to nav tiesīga slēgt. Tiek meklēts trešais jurists, kas dos savu atzinumu. Pašlaik no amata atstādinātais novada domes priekšsēdētājs Andis Rolis to sauc par matu skaldīšanu, jo uzņēmuma līgums ar pašvaldību nemaz neesot obligāts. Tagad mainīt iepriekšējo vienošanos nosacījumus nebūtu korekti: «Neredzu, kur ir iemesls pretenzijām, nevar būt arguments, ka vienkārši nepatīk. Zeme tajās vietās nav auglīga, var nodarboties tikai ar lopkopību, lai taču ģeneratori griežas, un apakšā var ganīt govis un pļaut sienu. Kādam varbūt ir skaudība, ka ģeneratori netrāpīja uz viņa zemes. Novadam uzņēmēji sakārtos ceļus, paplašinās krustojumus, ko pats novads nevarētu izdarīt.»
Vairāki no plānotajiem ģeneratoriem atrodas uz A. Roļa tēvam Miķelim Rolim piederošas zemes.
Tā kā samērā daudzi novada iedzīvotāji tikuši pie kompensācijas, viņi vēja parka ideju atbalsta, taču, kā tā tiks īstenota, visticamāk, lielākajai daļai nav priekšstata, uzskata I. Vecbaštika.