Šobrīd likuma grozījumi gan nedaudz piebremzēti un trešajā lasījumā varētu tikt izskatīti janvārī, pirms tam lemjot, vai MK noteikumi vajadzīgi, vai arī var iztikt ar precizējumiem pašā likumā.
Visu joprojām nav
Diena jau vairākkārt rakstījusi par konfliktu starp regulārajiem un neregulārajiem pārvadātājiem, kas sevišķi saasinājās Rīgā, pēc tam kad SIA Rīgas satiksme (RS) konkursā par mikroautobusu maršrutu nodrošināšanu uzvarēja uzņēmums Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Līdz šim maršrutus apkalpojušās firmas izņēma neregulāro pārvadājumu licences un faktiski turpināja braukt tajos pašos maršrutos, tikai norādot, ka tie ir neregulāri pārvadājumi. Neregulāro pārvadātāju konkurenci RMS vadītājs Vitālijs Komars vairākkārt minējis par attaisnojumu tam, ka RMS nav nodrošinājis līgumā ar RS paredzēto reisu skaitu pārņemtajos maršrutos. Šobrīd RMS nodrošina 110 jaunu mikroautobusu un 50 iznomā no citiem pārvadātājiem. Pilnīgi visus plānotos jaunos mikroautobusus Rīgā V. Komars sola nodrošināt 2-3 mēnešu laikā, kaut tas bija jāizdara jau septembra sākumā.
Dienas novērojumi liecina, ka no rītiem un vakaros arī neregulāro pārvadātāju busiņi dažos maršrutos ir pārpildīti, kas nozīmē, ka pieprasījums ir. Mikroautobusu logos bieži izvietota informācija par firmām, ar kurām noslēgti līgumi, norādot arī, ka nepiederošiem iekāpšana aizliegta, taču neviens pasažieris netiek pārbaudīts. «Ja regulārie pārvadātāji nevar sniegt pietiekami kvalitatīvu pakalpojumu, bet neregulārie, neprasot nekādas dotācijas, to var sniegt, tad nozarē kaut kas nav kārtībā,» norāda I. Silionova. Pēc viņas teiktā, nākamgad neregulārie pārvadātāji nav plānojuši paaugstināt biļešu cenas atšķirībā no RS, kas ieviesīs diferencētās biļetes, liekot citās pilsētās deklarētajiem maksāt divreiz vairāk nekā rīdziniekiem.
Likumu daudz nemainīs
Neapmierinātību ar neregulāro pārvadātāju darbību iepriekš izteikušas Rīgas domes amatpersonas, tomēr viņiem nav likti jūtami šķēršļi komercdarbībai. Lielākās cerības uz situācijas sakārtošanu tika liktas uz grozījumiem Autopārvadājumu likumā un ar tiem saistītu MK noteikumu pieņemšana. Tagad šie projekti ir izstrādāti, un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) uzskata, ka būtiskas izmaiņas trešajā lasījumā vairs nav gaidāmas. Tagad tiekot gaidīts Satiksmes ministrijas atzinums, vai vajag pieņemt atsevišķus MK noteikumus, kas nodrošinātu likuma izpildi. «Ja ar starppilsētu pārvadājumu regulējumu tikām galā, tiksim arī ar šo,» izteicās J. Ozoliņš. Savukārt V. Komars norāda, ka šos likuma grozījumus regulārie pārvadātāji gaida jau vairākus gadus. Viņaprāt, likumprojekts ir atbalstāms pēc iespējas ātrāk, un viņam ir nepieņemams Saskaņas centra deputāta Valērija Agešina priekšlikums, ka likums stātos spēkā tikai 2015. gada 1. janvārī.
Ja tiek pieņemts likums un tādā vai citādā veidā stājas spēkā arī normas, kas šobrīd ierakstītas MK noteikumu projektā, neregulāros pārvadātājus gaida būtiski ierobežojumi, kas viņiem liegtu nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem kā šobrīd. Piemēram, negulārie pārvadājumi varētu notikt tikai uz rakstveida līguma pamata, savukārt kases čeku nevarētu uzskatīt par rakstveida līgumu. Samaksa par neregulārajiem pārvadājumiem notiktu bezskaidrā naudā vai arī skaidrā naudā par visu pārvadājamo grupu kopumā. «Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana regulārajiem pārvadātājiem - lielajiem autobusu parkiem,» neregulāro pārvadātāju neapmierinātību ar likumprojektu izsaka I. Silionova.