Atverot starptautisko organizāciju katalogu, varam atrast simtiem dažādu valstisku, pusvalstisku un reģionālu veidojumu, kas gadu desmitiem katrs savā ģeogrāfiskajā, politiskajā un saturiskajā ietvarā cenšas risināt aktuālus problēmjautājumus. Eiropā pēdējos gados pastiprinās reģionalizācijas tendence - vēlme atrast kopīgo vispirms tuvāko kaimiņu vidū, meklēt kopīgus argumentus savu interešu lobismam Eiropas Savienībā (ES) un lielajās starptautiskajās organizācijās. Vienas un jo īpaši - mazas valsts saucēja balss var pazust lielo valstu kopkorī.
Valstu sadarbībai Baltijas jūras reģionā ir 20 gadu ilga vēsture. Darbības uzsvari pēdējos gados mainās: no vispārīgu politisku deklarāciju pieņemšanas uz praktisku reģionam kopīgu izaicinājumu risināšanu. Tiek meklēta kopīga Baltijas jūras reģiona identitāte, tiek veidoti kopīgi transporta koridori, attīstīti pārrobežu sadarbības projekti, uzlabota Baltijas jūras ekosistēmas kvalitāte, Baltijas jūras reģions «uz āru» tiek reklamēts kā vienota, iedzīvotājiem pievilcīga, radoša un uz iniciatīvu rosinoša dzīves telpa, kas var būt interesanta investoriem. Nesen arī ES līmenī tika apstiprināta Baltijas jūras reģiona stratēģija.
NB8 jeb Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formāts ir viena no iespējām Latvijas politiķiem un ierēdņiem pārrunāt ar kaimiņiem aktuālus jautājumus, uzzināt par kaimiņu pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, neformāli saskaņot viedokļus pirms atbildīgām ES, EDSO, NATO sanāksmēm. Tā kā šogad NB8 sadarbību vada Latvija, ir iespēja aktualizēt tieši Latvijai būtiskos reģiona attīstības jautājumus.
Latvijas ierēdniecības lielākā problēma dažādos sadarbības formātos diemžēl ir nespēja skaidri definēt mūsu intereses un radīt tādus sadarbības projektus, kas būtu interesanti arī mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Latvijā daudz runājam par ostu un lidostas labo ģeogrāfisko novietojumu un attiecīgi labāku konkurētspēju, bet trūkst Baltijas reģiona sadarbības projektu, kuros varētu piesaistīt mūsu ostām un lidostai ES līdzekļus. Salīdzinot - Lietuva ļoti aktīvi veido sadarbību ar Zviedriju un Vāciju un iesaistās dažnedažādos projektos, lai popularizētu savu Austrumu-Rietumu transporta koridoru. Tāpat projekti enerģētikā, pārrobežu ceļu sakārtošanā Lietuva-Latvija, Igaunija-Latvija. Rīga ļoti kūtri iesaistās reģionālajās metropoļu aktivitātēs; tur Tallina mums atkal priekšā.
Pašam NB8 gan ir ļoti mazs tiešais finansējums, lai tur varētu veidot konkrētus projektus, kas būtu «atrādāmi» arī Latvijas iedzīvotājiem. Tā drīzāk ir pieredzes, ideju apmaiņas un interešu lobēšanas vieta. Ja ierēdņi aktīvi strādā šādos reģionālajos formātos, viņi neoficiāli uzzina par jaunām ES iniciatīvām un var sagatavot viedokļus pirms to parādīšanās oficiālā darba kārtībā. Lai pēc tam nav jāsūdzas, ka visā Eiropā vienāds ābolu vai gurķu standarts.#
*Baltijas jūras vīzijas un stratēģijas sekretariāta vadītājs