Atšķirībā no pagājušā gada, kad pēc 16. marta gājiena Nacionālā apvienība pieprasīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju, šogad jau uzreiz pēc gājiena beigām sociālajos tīklos parādījās šī politiskā spēka pārstāvju atzinīgi izteikumi par Valsts policijas darbu, nodrošinot kārtību. Piemēram, Saeimas deputāte Vineta Poriņa vietnē Twitter teica paldies Valsts policijai «par izcilo darbu šodien, lai mēs varētu mierīgi pieminēt latviešu karavīrus, kur un kad savā valstī to vēlamies». Gājienam šogad īpaša uzmanība bija pievērsta Ukrainas notikumu kontekstā, izraisot ļoti lielu preses uzmanību - akreditējās ap 150 žurnālistu, aptuveni puse - no ārvalstīm. Turklāt vakar notika vēl viens pasākums - nedaudz vairāk nekā simt cilvēku iepretī Krievijas vēstniecībai Rīgā pauda atbalstu Krimas pievienošanai Krievijai.
Gājienam īpašu uzmanību pievērsa arī tāpēc, ka piedalīšanās tajā maksāja amatu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (NA). Politiķis solījumu pildīja un gājienā piedalījās līdztekus saviem partijas biedriem, bet jau 14. martā izplatīja paziņojumu «Drosme būt latvietim», kurā norādīja: «Lestenē es godinu tos Latvijas karavīrus, kas ar savu dzīvību un asinīm cīnījās pret noziedzīgo boļševisma režīmu. (..) Pie Brīvības pieminekļa es godinu Latvijas valstiskuma ideju, kā vārdā cīnījās latviešu leģionāri.» Viņš arī skaidrojis, ka 16. marta gājiena jēga ir ne tikai paust skaidru nosodījumu diviem totalitāriem pagātnes režīmiem, kas ir nodarījuši milzum daudz posta Latvijai un pasaulei, bet arī vērsties pret fašisma atdzimšanu tagad.
Ministrs pateicas
Svētdienas rītā ap Brīvības pieminekli, kā arī Bastejkalnā un Doma laukumā pie Latvijas Radio ēkas bija izvietotas aizsargbarjeras un dežurēja daudz policistu. Kopējais policistu skaits, kas piedalījās kārtības nodrošināšanā, netiek atklāts, jo tas esot taktikas jautājums. Rīgas kanālā dežurēja arī policijas laiva. Pirmās jūtamās aktivitātes notika Doma laukumā, kur vienlaikus ar piemiņas dievkalpojuma sākumu parādījās antifašistu grupa no kādas starptautiskas organizācijas, kam policijas darbinieki lūdza pārvietoties uz iepriekš pieteikto vietu pie Latvijas Radio. Vēlāk pāri Doma laukumam izvietojās policistu ķēde, bet īsi pirms gājiena sākuma policijas spēki tika pastiprināti. Pats gājiens notika mierīgi, atskanot protestētāju svilpieniem un kliedzieniem «pozor» («kauns»). Antifašistu plakāti latviešu un angļu valodā vēstīja «Atceroties holokaustu - Waffen SS kolaborāciju nedrīkstam glorificēt». Savukārt leģionāru un viņu atbalstītāju gājienā vairāki dalībnieki nesa plakātus, kuros vienlīdz nosodīts nacisms un komunisms, kā arī nosvītroti Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina portreti. Pie Brīvības pieminekļa gājienu sagaidīja cilvēku grupa ar svilpieniem un saucieniem, tomēr arī šeit nenotika atklāta konfrontācija. Bija daudz diskutētāju - gan gājiena atbalstītāju, gan pretinieku. Tiek lēsts, ka gājienā varētu būt piedalījušies aptuveni 1500 cilvēku, savukārt piemiņas brīdī Lestenē, kas notika vēlāk pēcpusdienā, - vairāk nekā 1000.
Pēc pasākuma beigām iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izsūtīja paziņojumu, kurā pateicās Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts robežsardzei, kā arī Rīgas pašvaldības policijai par profesionāli veiktu darbu, nodrošinot kārtību un drošību 16. marta pasākumos. Žurnālistiem viņš pavēstīja, ka valsts robežā aizturētas vairākas personas no Igaunijas, kuras pirms 16. marta tika iekļautas «melnajā sarakstā».
Apgalvo, ka piekauts
Pasākumos ir izdevies nodrošināt kārtību un novērst pretēju uzskatu pārstāvju tiešu konfrontāciju, liecina Valsts policijas (VP) izplatītā informācija. Visi pasākumi noritējuši mierīgi, un aizturētas vien dažas personas par sīkiem pārkāpumiem. «Doma laukumā un pie Brīvības pieminekļa pasākumu norises vietās kopā aizturētas septiņas personas - trīs par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskā vietā, divas par iespējamu atrašanos narkotisko vielu ietekmē un divas par sīko huligānismu,» informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.
Tiesa, zināmu publicitāti izpelnījies Apvienības pret nacismu valdes priekšsēdētāja Jāņa Kuzina paziņojums, ka viņam uzbrukuši, iespējams, Nacionālās apvienības aktīvisti, piedraudot, lai viņš nepiedalās 16. marta protesta akcijās pret nacisma glorifikāciju. J. Kuzins, kurš par piekaušanu ziņoja arī pagājušā gada 16. martā, paziņojis, ka pirmdien «vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs un veiks medicīnisko ekspertīzi par nodarītajiem miesas bojājumiem», kuri interneta vietnē newsbalt.ru jau nosaukti par «būtiskiem». Izņemot fotogrāfiju, kurā redzams zilums zem J. Kuzina kreisās acs, vairāk ziņu par gūtajiem ievainojumiem nav. Viņa paziņojumā presei arī apgalvots, ka «vainīgie tiks sodīti pēc Dieva likumiem».