«Šī filma spēj radīt spēcīgus un izteiksmīgus tēlus, neskatoties uz rezervētajiem dialogiem un ieturētajiem aktierdarbiem. Pateicoties pārliecinošajam galvenās varones portretējumam, mēs varējām kopā ar viņu doties ceļojumā, kas aizkustinoši atklāj pašnoteikšanās, spēka un atbildības meklējumus,» teikts Generation 14plus žūrijas pamatojumā.
«Nav ko koķetēt - visiem režisoriem ir nepieciešama atzinība un sajūta, ka viņa filma kādam ir vajadzīga,» intervijā ar KDi vēl pirms Berlīnē notikušās pasaules pirmizrādes atzina režisors (konkursa programmai Generation šogad bija pieteikts vairāk nekā 2000 filmu). Vietējie skatītāji viņa darbu varēs novērtēt no 26. februāra, kad tas būs skatāms Latvijas kinoteātros.
Ar filmas Es esmu šeit starptautisko apriti nodarbojas Vācijas kompānija Pluto Films. «Tā nodrošinās gan filmas tālāko izplatīšanu festivāliem, gan arī tās pārdošanu dažādām pasaules teritorijām,» atklāj viena no producentēm Alise Ģelze no studijas Tasse Film (šis darbs ir tapis ar Nacionālā kino centra, Valsts kultūrkapitāla fonda un ES programmas Radošā Eiropa - MEDIA finansiālo atbalstu).
«Tas ir milzīgs izrāviens filmas komandai un bonuss režisoram un galvenās lomas atveidotājai viņu turpmākajā daiļradē,» uzskata Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma. Viņa akcentē Latvijas filmu veidotāju jaunās paaudzes lielo potenciālu un prasmi strādāt starptautiskā komandā, bez kuras ir grūti iedomājams mūsdienu kinematogrāfs.
Šis ir otrais Berlināles Kristāla lācis Latvijas kinovēsturē. 1995. gadā šo prestižo balvu konkursa programmas Generation kategorijā Kplus īsfilmu sadaļā saņēma režisors Nils Skapāns par animācijas darbu Lidojam?! no seriāla Munks un Lemijs. Ļoti veiksmīgs izrādījās arī 2013. gads, kad šajā pašā kategorijā Kplus žūrijas atzinību izpelnījās Ēvalda Lāča animācijas filma Eži un lielpilsēta un Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (jāpiemin, ka arī šī darba producente ir Alise Ģelze).
Sestdien norisinājās Berlināles noslēguma ceremonija, kurā amerikāņu aktrises Merilas Strīpas vadītā žūrija nozīmīgāko festivāla balvu Zelta lācis piešķīra itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālajai filmai Uguns jūrā/Fuocoammare par dzīvi Lampedūzas salā. «Par Eiropas aklumu un bēgļu krīzi,» savos pirmajos iespaidos tviterī dalījās Dita Rietuma (plašāku viņas rakstu par balvu ieguvējiem varēs lasīt 23. februāra avīzē).
Festivāla žūrijas Grand Prix saņēma bosniešu režisors Daniss Tanovičs par filmu Nāve Sarajevā/Death in Sarajevo pēc franču filozofa un rakstnieka Bernāra Anrī Levī lugas Hotel Europe motīviem. Viņa darbs Neitrālā josla/No Man's Land (2001) savulaik ir ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma (šī gada apzeltīto vīriņu statuetes tiks sadalītas svētdien, 28. februārī). Kategorijā Labākais režisors triumfēja francūziete Mia Hansena-Lēva par darbu Nākamās lietas/L'avenir. Par labāko aktrisi nosaukta dāniete Trīne Dirholma par lomu režisora Tomasa Vinterberga filmā Kopiena/The Commune, par labāko aktieri - tunisietis Madžds Mastura par darbu režisora Mohameda ben Atias lentē Hedi/Inhebbek Hedi. Ar pilnu uzvarētāju sarakstu var iepazīties interneta vietnē www.berlinale.de.