Kūtri un I. Sudraba uzstājās ar runu, atsaucot savu kandidatūru par labu kolēģim. Pēc runas kopsapulces delegāti piecēlās kājās. Tādējādi G. Kūtris kļūst par otro oficiāli kādas partijas izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu aiz Mārtiņa Bondara (LRA).
G. Kūtris jau pēc kopsapulces beigām atzina, ka I. Sudrabas atteikšanās viņam bijusi pārsteigums, jo iepriekš tāda runa nav bijusi. «Ja tiek izvirzīts viens cilvēks, viņš parasti neko nesaka,» izteicās G. Kūtris un atzina, ka daži biedri pirms sapulces ir teikuši, ka minēs arī viņa kandidatūru. Tā arī notika - piemēram, Jānis Garbovskis, atbalstot G. Kūtri, izteicās, ka «Gunārs ir tas cilvēks, kurš var iet pie ZZS, un arī Saskaņas centrs ar Gunāru runās». Pats prezidenta kandidāts, vaicāts, vai pieļautu savu ievēlēšanu arī ar SC balsīm, izteicās: «Es nedomāju, ka amatpersona kļūst sliktāka, ja to ievēl partijas, kas nav valdošajā koalīcijā.»
I. Sudraba Dienai atzina, ka kopsapulces sākumā vēl nav domājusi, ka atteiksies no izvirzīšanas, taču ir gribējusi dzirdēt biedru uzskatus. «Es sapratu, ka ir svarīgi turpināt partijas būvēšanu, tāpēc mēs pieņēmām partijas stratēģiju un izvirzījām mērķi būt spēcīgai partijai pašvaldību vēlēšanās. Man kā tautas kustības iniciatorei ir svarīgi turpināt sākto darbu un nevienu nepievilt,» izteicās I. Sudraba.
Kopsapulcē piedalījās 129 delegāti. Partijā šobrīd ir ap 250 biedriem, un atskanēja ierosinājumi ikvienam no tiem uzaicināt vismaz vienu vai divus cienījamus cilvēkus papildināt NSL rindas, lai pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā varētu startēt visā Latvijā. «Ja nespēsim sevi parādīt pašvaldību vēlēšanās, jautājums par 13. Saeimu var būt ar lielu jautājuma zīmi,» izteicās Saeimas deputāte Silvija Šimfa. Tāpat kopsapulcē izskanēja ambīcijas vēl šīs Saeimas laikā nonākt valdībā, jo vairāki delegāti pauda uzskatu, ka valdība kritīs tūlīt pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām un jaunajā valdībā NSL noteikti esot jāiekļūst kaut vai ar vienu ministru. «Mūsu situācija būs ļoti smaga, kamēr nenonāksim varas pozīcijās,» izteicās S. Šimfa un argumentēja, ka ministriem ikdienā esot liela bezmaksas publicitāte.
Kopsapulce pieņēma kopumā četras rezolūcijas, trīs no tām par situāciju valstī - izglītības kvalitātes nodrošināšanu, situāciju reģionālajā politikā un lauksaimniecībā, kā arī sabiedrības noslāņošanos un sociālās nevienlīdzības pārvarēšanu.