Straujš un negaidīts lēmums, un vienā dienā mamma paņem savu bērnu un, nebrīdinot par to bērna tēvu, aizbrauc prom no valsts, visbiežāk uz Angliju. Šāda ir tipiskā situācija, Dienai skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra. Ar šādiem gadījumiem ministrijā saskaras samērā bieži, īpaši pēc ekonomiskās krīzes. Izplatīti ir arī citi varianti. Piemēram, ekonomisku iemeslu dēļ viens no vecākiem, visbiežāk māte, dodas strādāt uz ārvalstīm, bet bērns paliek pie tēva. Tomēr māte, ilgodamās pēc savas atvases, lūdz viņu paņemt uz pāris nedēļām pie sevis ciemos. Taču brīdī, kad bērnam būtu jādodas atpakaļ pie tēva uz Latviju, māte izlemj, ka bērns turpmāk dzīvos pie viņas. Trešā situācija raksturo tās ģimenes, kurās vecāki dzīvo šķirti. Ierasti par bērnu rūpējas māte, tēvs neliekas ne zinis, bet brīdī, kad māte izlemj pārcelties uz dzīvi ārvalstīs, tēvs attopas, ka bērns aizvests prom bez viņa ziņas. Pēc ministrijas statistikas, šādi un līdzīgi gadījumi, kad bērns ticis aizvests prom uz ārzemēm, pērn bijuši trīsdesmit, kopš 2004. gadā kopumā - 243. A. Skudra gan piebilst, ka šādas situācijas biežāk pieredzētas, tieši sākoties ekonomiskajai krīzei Latvijā, kad daudzi devās labākas dzīves meklējumos. Ar katru gadu jaunu gadījumu skaits sarūk.
Citādi ir ar bērniem, kas no ārzemēm bez abu vecāku piekrišanas atvesti atpakaļ uz Latviju. Ministrijas pārstāvis gan paskaidroja, ka pašlaik visi gadījumi saistīti ar Latvijas ģimenēm, kuras krīzes laikā aizbraukušas strādāt, piemēram, uz Angliju vai Vāciju, bet tagad kāds no vecākiem vēlas atgriezties. Parasti tie ir tēvi, bet māte pieprasa bērnu no Latvijas atgriezt ierastajā vidē ārzemēs. Pērn bijis 12, bet šogad jau 14 šādu gadījumu.
Valstis, uz kurām un no kurām tiek aizvesti bērni, galvenokārt ir ES robežās, ierasti tā ir Anglija, Īrija un Vācija, kur samērā nesen atvērts darba tirgus.
Latvijā patlaban bērnu nolaupīšanas gadījumus skata jebkura pilsētas rajona tiesa, kur otrs vecāks var doties, ja uzskata, ka ir pārkāptas viņa tiesības piedalīties bērna attīstībai svarīgā jautājuma pieņemšanā. Policija šajā gadījumā līdzēt nevarēs, jo tā nav klasificējama kā krimināla darbība. Šo jomu regulē Hāgas konvencija, kurai Latvija ir pievienojusies 2002. gada februārī. Sadarbība ir spēkā ar 72 valstīm, tai skaitā visām ES dalībvalstīm. Problēmas gan var rasties, piemēram, ja bērns ir aizvests uz Krieviju. Tādā gadījumā nebūtu mehānisma, kā to atrisināt. Tieslietu ministrijas mērķis ir noteikt Latvijā vienu tiesu, kura risinātu bērnu nolaupīšanas gadījumus, jo patlaban lieli resursi ir jāiegulda tiesnešu apmācībā.
Problēmas nesagādā tikai bērnu aizvešana uz citu valsti. Līdz ar ES robežu paplašināšanos aizvien biežāk tiek dibinātas arī starpnacionālas ģimenes, un neērtības var radīt, piemēram, laulību reģistrācija, šķiršana un uzturlīdzekļu piedziņa. Sarežģījumi saistīti ar to, ka, piemēram, attiecībā uz laulību reģistrāciju un šķiršanu ES ir ļoti sadrumstalots regulējums, Dienai paskaidroja TM Civiltiesību departamenta juriskonsulte Inga Kasicka. Tomēr, tā kā laulību slēgšana un šķiršana lielā mērā ir saistīta ar valsts kultūru, šis jautājums atstāts katras dalībvalsts ziņā. Pēc I. Kasickas domām, šo regulējumu ES robežās nebūs iespējams vienādot nekad.