Latvijai gan no Eiropas Komisijas (EK), gan no OECD norādīts, ka mūsu lielākā problēma ir mazo algu lielais īpatsvars un līdz ar to lielā starpība starp mazajām un lielajām algām, tāpēc budžetā kā prioritāti ielikām iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Esam palielinājuši minimālo algu līdz 370 eiro mēnesī. Izvērtējot to, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, minimālā alga tika palielināta par 40 eiro, šogad apstājāmies pie desmit eiro. Saskaņojām šo lēmumu ar pašvaldību pārstāvjiem, Latvijas Darba devēju konfederāciju, arodbiedrībām un secinājām, ka straujāku pieaugumu uzņēmējiem būtu grūti īstenot. Palielinājām atvieglojumus par apgādājamajiem par 10 eiro - no 165 eiro uz 175 eiro. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas nozīmē, ka pirmo reizi nodokļu sistēmā parādās progresivitāte. Mūsu mērķis ir panākt, ka tuvāko gadu laikā mazajām algām - līdz 500 eiro - neapliekamais minimums dubultojas - no pašreizējiem 75 eiro uz 150 vai pat 160 eiro. Ja minimālās algas kāpums būs straujāks, nekā plānots, arī neapliekamais minimums varētu būt lielāks, bet tas tiks ieviests pakāpeniski. Septembrī tika indeksētas pensijas, arī nākamgad tās tiks indeksētas. Esam sākuši izlīdzināt negatīvo pensiju kapitālu - un sākām ar mazākajām pensijām. Nozīmīgi ir arī tas, ka lauksaimniekiem nekustamā īpašuma nodokļa bāze pieaugs nevis piecos gados 20% katru gadu, bet desmit gados pa 10%.
Ir ieviests solidaritātes nodoklis algām virs 48 600 eiro gadā. Procentuāli tas būs līdzvērtīgs maksājumiem, kādi ir visām pārējām nodokļu maksātāju kategorijām. Līdz šim Latvijā bija regresīva nodokļu sistēma, bet, ieviešot solidaritātes nodokli, situācija izlīdzināsies un gan mazas algas saņēmējs, gan 3000 eiro lielas algas saņēmējs, gan vēl lielākas algas saņēmējs maksās procentuāli vienādu nodokļu slogu.
Mēs uzskatām, ka minētās izmaiņās nodrošinās tālāku ekonomikas izaugsmi. 3% liela attīstība, kas ielikta nākamā gada budžetā, ir viena no augstākajām Eiropā un eirozonā. Nesen publiskotie dati par 2015. gada 3. ceturkšņa ekonomiskās attīstības tempiem rāda ļoti labu situāciju. Protams, ir vēlme, lai attīstība būtu straujāka, bet jāskatās reāli. Finanšu ministrija (FM) skatās reāli, jo jāsalāgo budžets starp iespējām un vajadzībām. Pārāk optimistiski raugoties, mēs iedzīvojamies budžeta deficītā, pārāk pesimistiski raugoties - pietiekami nefinansējam nozīmīgus projektus. Mums ir pieredze, ka FM prognozes piepildījušās.
Par nākamā gada budžetu sacīts, ka tas izdevīgs pašvaldībām, bet nav izdevīgs uzņēmējiem. Kā jūs to komentētu?
Pirmkārt, es negribu piekrist tam, ka budžets neatbalsta uzņēmējdarbību. Otrkārt, FM strādā ar prioritātēm, un nākamā gada budžeta prioritāte bija iekšējā un ārējā drošība, tāpat arī veselības aprūpe un izglītība. Līdz ar to mums jānodrošina šo prioritāšu izpilde. Uzņēmējdarbībai ļoti svarīga ir stabilitāte. Stabilitāte tieši nodokļu politikā ir. Jau no 2011. gada nav grozīti galvenie nodokļi palielinājuma virzienā, tie ir tikai samazinājušies. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) sarucis par 3%, PVN - par 1%, sociālais nodoklis par 1% gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē, un tas ir lielākais nodokļu masas samazinājums visā Eiropā pēckrīzes laikos. Mēs esam spējuši lietu virzīt tā, lai saglabātu stabilitāti.
FM - kā jau teicu - strādā, ņemot vērā budžeta prioritātes - un prioritātes pilnībā tika nodrošinātas. Aizsardzībai finansējums ir 1,4%. Mēs arī sākām nopietnu triju gadu iekšlietu sistēmas reorganizācijas plānu, spējām atrast līdzekļus, lai piešķirtu vairāk nekā 35 miljonus iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un no šīs summas aptuveni 30 miljoni tiks novirzīti tieši atalgojuma palielināšanai, arī algu palielināšanai policistiem. Mēs arī nopietni strādājam pie investīciju programmas saistībā ar Eiropas Savienības fondiem.
Tam, ka budžets izdevīgs pašvaldībām, jūs piekrītat?
Pašvaldības ir Latvijas iedzīvotāji. Mēs jau iepriekš sarunās ar pašvaldībām esam vienojušies, ka Latvijā nav divu miljonu pašvaldībās dzīvojošu cilvēku, bet ir divi miljoni Latvijā dzīvojošu cilvēku.
Pieļausim, apgalvojums - budžets izdevīgs pašvaldībām - saistīts ar to, ka nav ietverts ne IIN samazinājums, ne arī IIN sadalījuma izmaiņas.
FM piedāvāja 22% IIN likmi, bet valdības lēmums ir saglabāt esošo IIN likmi 23%, un valdības lēmums jārespektē. Par pašvaldībām svarīgi atcerēties, ka tieši pašvaldība ir pirmais pakalpojumu sniedzējs iedzīvotājiem, līdz ar to izdevumi nav domāti pašvaldību centrālajam aparātam, bet Latvijas cilvēkiem.
Administratīvie izdevumi ir reglamentēti un noteikti normatīvajos dokumentos. Tā kā pie administratīvo izdevumu pieauguma neviena pašvaldība vienkārši klāt netiks, līdzekļi tiks investēti infrastruktūras objektos, sociālajā palīdzībā, pakalpojumos.
Pēc gadījuma, kad nu jau bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs mēģināja aizņemties 200 miljonus eiro, gan jādomā, ka visādi mēdz būt, bet pieņemsim, ka tas ir ārkārtas gadījums.
Jā, tas ir ārkārtas gadījums. Mēs tiesībsargājošajām iestādēm - Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - esam nosūtījuši iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību, jo uzskatām, ka pārkāptas jebkuras pilnvaras un saprāta robežas. Ja pie iespējas aizņemties divus miljonus eiro pašvaldības vadītājs plānoja aizņemties 200 miljonu eiro, pasakot, ka tas nav aizņēmums, bet finanšu instruments, tad jāteic - šādi brīnumu stāsti nāk no XX gadsimta 90. gadiem. Grūti aptvert, ka šāds gadījums noticis mūsdienās, kad ikvienu darījumu iespējams pārrunāt ar Valsts kasi, ar FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildīgajām institūcijām.
Kad bija pirmā informācija par Lielvārdes mēra rīcību, to uztvērām kā joku vai situāciju, kad, rakstot skaitli, sajaukts, cik nullēm īsti jābūt, bet par nožēlu izrādījās, ka gadījums jāuztver nopietni. Viena neliela pašvaldība mēģinājusi aizņemties summu, kas ievērojami lielāka nekā, piemēram, budžeta finansējums gadam Latvijas kultūras nozarei kopumā.
Runājot vēl par nākamā gada valsts budžetu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra Latvijas Radio sacīja, ka budžets ir sasteigts, to attiecinot uz solidaritātes nodokli.
Solidaritātes nodokļa jautājums tika apspriests jau vismaz piecus gadus. Tā ka solidaritātes nodoklis nav nekas jauns, turklāt rekomendācijās, ko Latvija saņēmusi no starptautiskajām institūcijām, norādīts par nepieciešamību mazināt plaisu, kas šķir mazu un lielu algu saņēmējus. Darba ņēmējs, kas saņem minimālo algu, procentuāli maksā vairāk nekā darba ņēmējs, kurš mēnesī saņem astoņus tūkstošus eiro, un tas ir jānovērš, uz ko arī virzība panākta.
Iebildumi pret šo nodokli vērtējami tā, ka pat ļoti labi atalgoti cilvēki negrib vairāk maksāt nodokļos?
Man ir pazīstami labi atalgoti cilvēki, kuri teikuši - solidaritātes nodokļa ieviešana ir taisnīga, bet publiski viņi to nesaka. Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis izteicies, ka, samaksājot divus līdz piecus tūkstošus eiro nodoklī, viņš nekļūs nabagāks, un uzsvēris, ka labi izprot situāciju un ir gatavs solidarizēties ar Latvijas iedzīvotājiem. Ja runājam par ārvalstu uzņēmumu algotajiem cilvēkiem, tad daudzviet ārvalstīs nodokļi ir lielāki nekā Latvijā.
Kādas izmaiņas saistībā ar nākamā gada budžetu sagaidāmas pedagogu atalgojuma jautājumā?
Nauda pedagogu atalgojuma reformai rezervēta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, nevis kā iepriekš līdzekļos neparedzētiem gadījumiem. Ir deviņi miljoni eiro 2016. gada četriem mēnešiem - sākot no mācību gada sākuma, un 2017. gadā jau reiz trīs - 27 miljoni eiro.
Gan FM, gan valdība gaida reālu reformu. Negribu neko pārmest IZM, jo tā izstrādājusi daudzus skolotāju atalgojuma modeļus, bet viens modelis nepamierināja pašvaldības, cits neapmierināja FM, vēl cits neapmierināja pedagogu arodbiedrību, un sanāca tā, ka IZM strādāja, bet vēlamā rezultāta nebija. Protams, nav viegls darbs izstrādāt jomā, kurā ir apmēram 30 000 strādājošo, tādu atalgojuma modeli, kas šķistu pieņemams pilnīgi visiem. Tomēr nevar noliegt tādu problēmu, ka IZM mēģina izstrādāt modeli un tad prezentēt, lai gan no pirmās modeļa gatavošanas dienas būtu jāiesaista pēc iespējas plašāks loks sadarbības partneru. Jo vairāk cilvēku piedalās modeļa veidošanā, jo pilnvērtīgāks ir galarezultāts un darba gaitā var novērst dažādas kļūdas un nepilnības. FM pozitīvā pieredze saistīta ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kura sagatavošanā iesaistījām ļoti plašu pašvaldības pārstāvju loku. Bija smagas un asas sarunas, bet spējām vienoties par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem. Vienīgais pareizais ceļš ir risināt sarunas jau kopš pirmajām modeļa izstrādes dienām, nevis izstrādāt savu modeli ministrijas iekšienē un tad prezentēt cilvēkiem, uz kuriem izstrādātais modelis attiecas.
Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanu autoratlīdzībām? Lasot, ko jūsu vadītās ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens teicis, rodas iespaids par visai pretrunīgiem izteikumiem.
Te jārunā ne tikai par autoratlīdzībām, bet arī par mikrouzņēmumos strādājošajiem un cilvēkiem, kuri saņem atalgojumu par nepilnu slodzi. Valstij jāgarantē minimālie sociālie pakalpojumi, un mēs šo pakalpojumu sniedzam. Tas ir noteikts no minimālām iemaksām, bet valstī ir apmēram 100 tūkstoši cilvēku, kas iemaksas neveic, - tas attiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem, mikrouzņēmumos strādājošajiem, nepilnu slodzi strādājošajiem. Šie cilvēki nav negodprātīgi nodokļu nemaksātāji, vienkārši objektīvi juridiskais regulējums pieļauj VSAOI nemaksāt. Uzstādījums valdībā bija, ka šīm kategorijām jāmaksā VSAOI minimālā apmērā. Taču problēmas radās, veidojot likuma juridisko bāzi, jo likās, ka Saeimai piedāvātais variants nodrošina minimālo iemaksu no katras kategorijas, bet, izvērtējot rūpīgāk, sanāca tā, ka cilvēkiem, kuri saņem darba algu, no kuras tiem jau veiktas VSAOI, sanāktu maksāt dubultā. Mēs nekavējoties šo kļūdu novērsām, jo tā tiešām bija likumdošanas juridiskās tehnikas problēma.
Tiem cilvēkiem, kuri saņem algu vismaz minimālās algas līmenī un no šīs algas tiek veiktas VSAOI, no autoratlīdzības nav jāveic sociālās iemaksas. Tiem, kuri samaksu, no kuras tiek veiktas VSAOI, nesaņem, vai arī samaksa ir mazāka par minimālo algu, jāveic VSAOI vismaz no minimālās algas. Sociālās iemaksas ir pilnībā personificētas. Ja iemaksas netiek veiktas, cilvēks ir sociāli neaizsargāts, piemēram, slimības gadījumā, turklāt, sasniedzot pensijas vecumu, nebūs iemaksu uzkrājuma pensijai.
Kuras tautsaimniecības nozares varētu balstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad?
Tas, ka pēdējos trijos gados ir stipri straujāks algu kāpums nekā ekonomiskā izaugsme, rezultējas tajā, ka ekonomikas virzītājspēks ir iekšējais patēriņš. Domāju, ka algu kāpums turpināsies, līdz ar to ekonomikas izaugsmes virzītājs būs iekšējais patēriņš un ar to saistītās nozares - mazumtirdzniecība, arī būvniecība. Pozitīvā ziņā pārsteidzoša ir eksporta atkopšanās. Arī tranzīts nesarūk. Pozitīvi pārsteidzis arī tūrisms, jo, samazinoties Krievijas tūristu skaitam, nozarē neradās liels kritums un Krievijas tūristu vietā nāca ceļotāji no Skandināvijas valstīm.
Algu kāpums nesīs līdzi cenu pieaugumu?
Nē, domāju, ka deflācija nebūs vērojama, bet būtiskam cenu kāpumam arī nav pamatojuma.
Pēdējā laikā bieži izskan prognozes par iespējamu valdības maiņu. Ja drīzumā tiktu veidota jauna valdība, kādā amatā jūs gribētu strādāt?
Es labprāt turpinātu strādāt finanšu ministra amatā, šajā jomā esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi un domāju, ka politiski pareizi ir šādos amatos strādāt no vienām vēlēšanām līdz nākamajām vēlēšanām.
Ministru prezidenta amats nav jūsu ambīciju lokā?
Man patīk pamatīgi iegūt pieredzi tajā jomā, kurā jau strādāju, varu teikt, ka esmu konservatīvs šajos jautājumos. Četrus gadus strādāju Saeimas Budžeta komisijā, pirms tam bija četri gadi Juridiskajā komisijā. Gads finanšu ministra amatā ir īss laiks, tāpēc, manuprāt, labāk būtu darbu turpināt.