Tādējādi līdera pozīcijas zaudētu Talsu mērs Aivars Lācarus (TP). «Tā ir ZZS iespēja izgāzt savas dusmas par silto vietiņu zaudēšanu reformas rezultātā, nedomājot, kā novadi attīstīsies,» uzskata TP valdes loceklis Māris Kučinskis.
Tādu pašu līgumu pret TP, kas Gulbenes novadā tikai par dažām vēlētāju balsīm zaudēja Zaļo un Zemnieku savienībai, plāno noslēgt visi pārējie Gulbenes novada domē ievēlētie politiskie spēki, mēra amatam izvirzot Daukstu pagasta priekšsēdi Sandru Duļbinsku (ZZS). Madonas novadā līdzšinējā pilsētas un rajona priekšsēža Andreja Ceļapītera (TP) atgriešanos pašvaldības vadībā negrib pieļaut vēlēšanās uzvarējušais Jaunais laiks, kam ir astoņi mandāti. TP ir sešas vietas, Saskaņas centram, partijai Sabiedrība citai politikai un Latvijas Zemnieku savienībai katrai viena vieta. Te visu var izšķirt zemsaviešu deputāta izvēle. Madonā TP vēl ir cerības atrast sabiedrotos atšķirībā no Gulbenes novada, kurā TP, tāpat kā ZZS, ir pieci mandāti, Jaunajam laikam - četri, LPP/LC - divi, SCP - viens.
Līdz 1.jūlijam vēl laiks
«Vedam sarunas,» tā situāciju komentēja pieredzējušais Gulbenes domes priekšsēdis Nikolajs Stepanovs (TP) un atgādināja, ka līdz 1.jūlijam, kad tiks sasauktas jauno novadu domju pirmās sēdes, vēl ir laiks runāties. S.Duļbinska, kura nominēta par priekšsēdi, piedāvājusi koalīcijā nākt arī TP, bet varu atkārtoti uzticēt šai partijai nav plānots, jo cilvēki vēloties pārmaiņas. Gulbenē šī attieksme tiek pausta miermīlīgāk nekā Talsu novadā, kur domē ievēlētie atklātāk stāsta par iemesliem, kāpēc visi spējuši vienoties pret TP. Tā arī ar varu piespiedusi izveidot lielo novadu pret vairāku pašvaldību gribu. «Mēs bijām pret lielo novadu, kuram nebija ekonomiskā pamatojuma,» saka M.Krotovs, norādot, ka arī TP ir spējīgi cilvēki un šī drīzāk esot vienošanās nevis pret TP cilvēkiem, bet pret šo partiju.
Vēlēšanas parādījušas, ka ZZS, kas tā protestēja pret lielajiem novadiem bailēs, ka TP sagrābs visu pašvaldību vadību, ir pat palielinājusi ietekmi vietējās domēs un varētu būt lielāka ieguvēja nekā TP. Taču problēmas var radīt tas, ka vismaz Talsu novadā varas pārņēmējiem ir pilnīgi cita pieeja novada struktūras veidošanai. Iepriekšējais novada modelis paredzēja to veidot uz Talsu pilsētas kā lielākās pašvaldības bāzes, taču jaunais domes sastāvs plāno par bāzi izvēlēties rajona padomes pārvaldi, Talsu pilsētu atstājot kā vienu no pakalpojumu centriem. A.Lācarus uzskata to par nepieņemamu, jo rajona pārvalde nemaz nevarot nodrošināt visu novadā nepieciešamo struktūru darbību.
Pārmet darba stilu
«Iepriekšējās domes darba stils, nerēķinoties ar citu viedokļiem, visus pārbalsojot, nevienam nav paticis,» Dienai atzina Talsu domes deputāts Andris Dedzis (JL), kurš ievēlēts arī novada domē. Lēmumi tikšot pieņemti demokrātiskāk un atklātāk, viņš sola. Domē TP bija vairākums un lēmumu pieņemšanai citu balsis nemaz nevajadzēja. TP oponenti apgalvoja, ka patiesībā domi vadījis nevis A.Lācarus, bet gan Aldis Vilsons. «Es to nekā citādi nevaru nosaukt kā par nežēlīgu skaudību, zinot, cik daudz Aldis Vilsons ir izdarījis Talsu labā,» teica A.Lācarus. A.Vilsons bija mēra padomnieks, kas braucis uz Rīgu, lai ministrijās kārtotu pilsētai investīciju projektus.
Cīņa par mēru amatiem atstās iespaidu arī uz Latvijas Pašvaldību savienību, jo jaunie pašvaldību vadītāji izvēlēsies tās nākamo priekšsēdi. ZZS atbalsta tagadējo LPS vadītāju Andri Jaunsleini, kurš no ZZS saraksta ir ievēlēts Ventspils novada domē. Taču TP ir izredzes saglabāt ietekmi vēl vairākās pašvaldībās. Valmieras mērs varētu palikt Inesis Boķis, Cēsu novadu varētu vadīt Gints Šķenders, Aizkraukles - Vilnis Plūme, Preiļu novadu - Aldis Adamovičs, Kuldīgas - Inga Bērziņa, kuri visi ir TP biedri. TP pacīnīsies par varu vēl vairākās pašvaldībās.