Septembrī, kad pēc karstās vasaras nāca straujš temperatūras kritums un skolēni un bērnudārznieki sāka pulcēties aukstās telpās, iesnas izraisīja akūtu vīrusinfekciju izplatība, turpretim patlaban aktualizējas gadskārtējā ziemas problēma: vecāki sūdzas, ka zīdaiņiem ir iesnas un grūtības elpot caur degunu. «Problēma ir nevis vīrusi vai bakteriālas infekcijas, bet apkure un sauss gaiss, kas sausina deguna ādu, veidojas izdalījumi. Zīdainim ir ļoti grūti, viņš nevar elpot, nevar zīst,» stāsta ārste. Pieaugušajiem ir lielākas deguna ejas, viņi šo problēmu var neizjust kā tik lielu apgrūtinājumu. «Ir jāpievērš pietiekama uzmanība arī bērnudārznieku iesnām. Ja netiek nodrošināta elpošana caur degunu, tad ļoti bieži otrajā trešajā nedēļā iekaist ausis.»
Starp citu, fizioloģiski pareizi esot degunu šņaukt uz iekšu - tā, kā ir nepieklājīgi,- nevis spēcīgi uz āru, kā to dara liela daļa sabiedrības. Tādā veidā iesnas sašņaucam ausu ejās un deguna blakusdobumos, stāsta A. Nīcmane-Aišpure. «Tas ir psihoemocionāls jautājums, jo mums no bērnības ir iemācīts darīt otrādi.»
Mēs slimojam biežāk nekā, piemēram, cilvēki Vidusjūras piekrastē. Vīrusu vēsajā, mitrajā klimatā ir daudz vairāk. Daudzi no tiem kombinējas ar iesnām. Dzīvesvide Latvijā turklāt ir ļoti nevienmērīga: ir mājas ar veciem logiem, ar sliktu siltumizolāciju, ir gadījumi, ka, remontēdami telpas, cilvēki izmanto pilnīgi neelpojošus materiālus. Apsaimniekotājiem nav tik vienkārši pieregulēt centrālapkuri, jo katrs dzīvoklis ir individuāls.
«Tekošais, pilošais deguns sāk likties kas normāls - septiņas dienas papuņķojas, un pāriet. Ja tā patiešām notiek, tad viss ir kārtībā. Bet, ja cilvēks to izjūt kā milzīgu diskomfortu, netiek ar to galā, tad jāiet pie ārsta - tāpēc mēs esam! Tas arī jādara, ja iesnas ievelkas, ceļas temperatūra vai pievienojas klepus,» iesaka ārste.