_ Šajā gadījumā apvienības pārstāvis apgalvo, ka tai ar raidījumu nav nekāda sakara. Gan Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sola šo jautājumu rūpīgi izvērtēt.
Pirmajā raidījumā tika diskutēts par zivsaimniecību. Pirms vēlēšanām ir ļoti svarīgi zināt, ko gribam un kam pielīdzināsimies, iepriekš diskusiju ciklu pieteica LNT šefs Andrejs Ēķis. Arī viņš bija diskusijas dalībnieku vidū. Vēl diskutēja dzejnieks Jānis Peters, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, zivsaimniecības eksperts Inārijs Voits, reklāmists Ēriks Stendzenieks un citi. LNT producents un radošais direktors Niks Volmārs pauda, ka raidījums bija izdevies, jo, viņaprāt, «pirmo reizi 20 gadu laikā Latvijā izdevās noformulēt valsts nacionālās intereses zivsaimniecībā». Nākamajās diskusijās tikšot apskatītas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozares un arī definētas nacionālās intereses.
Tiesa, mediju komentētāji diskusiju vērtē kritiski. Politika.lv redaktors Dmitrijs Petrenko norāda: «Trūka iedziļinošu un oponējošu jautājumu, kā arī kompetentu cilvēku. Protams, var konstatēt faktu, ka vainojami ir kādi abstrakti ierēdņi, tomēr žurnālistiskā diskusijas vērtība bija nulle.» Arī NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins saka: «Ja man nebūtu intereses par jaunu raidījumu, es to nevarētu noskatīties līdz galam. Tas bija tukšs un par garu.»
Kritiķu iebildes ir arī pret diskusijas līdzību ar aģitāciju. Kā zināms, A. Ēķis ir PLL atbalstošās kustības vadītājs, savukārt Ē. Stendzenieks - PLL kampaņas ideju ģenerators. «Iespējams, var runāt par slēpto aģitāciju, jo viesu atlase un nepārprotamās asociācijas ar apvienību Par labu Latviju! liek domāt par to, ka KNAB šis gadījums tomēr būtu jāizvērtē,» saka D. Petrenko. Arī Ā. Kleckins raidījumā saskatīja līdzīgas pazīmes un solīja, ka viņa vadītās padomes Monitoringa nodaļa izvērtēs raidījuma korektumu politiskās aģitācijas kontekstā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums precīzi definē politisko aģitāciju un tās pazīmes. Tiesa, kā viens no priekšnosacījumiem, lai raidījums tiktu atzīts par aģitāciju - jābūt pierādītam, ka par popularizēšanu ir saņemta atlīdzība. Kā zināms, partijām ir noteikti reklāmas un aģitācijas izdevumu griesti - 500 000 latu.
«PLL nav nekādas saistības ar šo raidījumu. Neesam nedz tam maksājuši, nedz to veidojuši, tādēļ nevar būt nekādu bažu, ka mums varētu pierēķināt aģitācijas izdevumus,» pārliecināts ir PLL izpilddirektors Ervīns Straupe. Savukārt PLL līderis Guntis Ulmanis atzinās, ka raidījumu nav redzējis, taču dzirdējis par to gan pirms tā tapšanas, gan atsauksmes pēc. «Kad paliek divi mēneši līdz vēlēšanām, tad interpretācijas par aģitāciju var saskatīt jebkur.»
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs norādija, ka KNAB patlaban uzmana visus politiskos spēkus un mediju vidi, un arī šis raidījums nebūšot izņēmums.