Patlaban atbilstoši ostu likumam ostu pārvaldes maksā 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas, un šī summa tiek ieskaitīta pašvaldības speciālajā budžetā ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Reformu partija vēlas, lai Rīgas, Liepājas un Ventspils osta veiktu līdzīgu iemaksu - 20% no šīm maksām - valsts budžetā, šo summu novirzot ceļu infrastruktūras attīstībai. Tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 12 miljoniem latu. Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē priekšlikumu noraidīja, par argumentu minot sagaidāmo ostu pakalpojumu sadārdzināšanos, kas novestu pie konkurētspējas mazināšanās, kā arī steigu priekšlikuma virzīšanā un racionālu, ekonomiski pamatotu aprēķinu trūkumu. «Mēs nevienu brīdi nelietojam vārdu «nodoklis». Ne Latvenergo, ne Latvijas dzelzceļš tāpēc vien, ka daļu no dividendēm ieskaita valsts budžetā, nepaaugstina tarifus, un tam nav pamata arī ostu gadījumā. Ostas līdz šim ir priviliģētā stāvoklī, kas nav loģiski,» uzskata viena no priekšlikuma aktīvām virzītājām RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ostu pārstāvji kritizē RP priekšlikumu, brīdinot par tā sekām. «Lai finansētu ostas infrastruktūras izbūvi, tiek ņemti ilgtermiņa kredīti, kuru atdošana plānota līdzsvarā ar esošo ilgtermiņa budžetu. Lai nomaksātu šādu nodokli, ostām būs jāceļ ostu maksas, kas pazeminās ostu konkurētspēju un samazinās kravu apjomu Latvijas ostās. Tas savukārt var rezultēties biznesa aiziešanā no Latvijas ostām un tam sekojošā bezdarba pieaugumā. Ir skaidrs, ka šāds nodoklis valsts tautsaimniecībai kopumā dos tieši pretēju - negatīvu - efektu,» satraukumu pauž Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvis Imants Sarmulis. Arī Saeimas opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča paziņojumā pārmests, ka «šāda sasteigta un nepārdomāta rīcība liecina vienīgi par valdošās koalīcijas neizpratni par to, kā veidojas ostu ieņēmumi un kādiem pasākumiem tie tiek novirzīti». Viņš arī uzsver, ka Rīgas brīvosta gandrīz pusi no maksu ieņēmumiem izlieto valstisku funkciju nodrošināšanai, kā arī lai attīstītu ostas infrastruktūru.
Taču satraukums par RP priekšlikumu ir ne tikai ostām. Uzsverot, ka tas ir privātais, ne uzņēmuma viedoklis, a/s Latvijas dzelzceļš viceprezidents finanšu jautājumos Aivars Strakšas Dienai atzina, ka ir bažas par tranzīta koridora sadārdzināšanos. «Mulsina, ka tas nekādā gadījumā nesadārdzinās pakalpojuma cenu. Ja šos 20% piemēros ieņēmumiem, tas mūs skars vistiešākajā veidā, jo ostas šos 20% pieliks tarifiem un pārskaitīs valstij. Ja šādā veidā grib iegūt 12 miljonus, tad astoņi no tiem kritīs uz Latvijas dzelzceļa kravām,» satraukumu neslēpj A. Strakšas. Viņaprāt, ir risks zaudēt kravas, kuras nevarētu atgūt daudzu gadu garumā.
Ostu pārstāvju lēmums nav atturējis RP no lēmuma virzīt šo jautājumu izskatīšanai koalīcijas padomē pirmdien. Z. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka saņemts konceptuāls Nacionālās apvienības atbalsts un ir pārliecība, ka tādu sniegs arī Vienotība.