Ļoti nepamatota. Turklāt nekādas reformas jau netiek pieteiktas. Skatījos Saeimas Tautsaimniecības komisijā izskatīto likumprojektu par grozījumiem Ostu likumā - dokumentu galviņā gan nestāv rakstīts Saeimas Tautsaimniecības komisija, bet AmCham, proti Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā - kurai gan nav nekāda sakara ar investīcijām ostās, ne arī kādreiz viņi ir mēģinājuši investēt ostās. Tāpat lasīju publikācijas laikrakstā Diena un citur, kur parādās šīs it kā reformas īstais mērķis. Un pasākuma autoru īstais mērķis manā izpratnē ir apvienot visas ostas vienā, pārvērst tās no Latvijas Republikas Satversmē un Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajām valsts pārvaldes iestādēm par kapitālsabiedrībām nolūkā brīvi kotēt šo kapitālsabiedrību akcijas biržā. Respektīvi, tā ir Latvijas valsts pārvaldes iestāžu -Latvijas ostu - privatizācija. Laikā, kad pasaulē ir ārkārtīgi maz ienesīgu vietu un ārkārtīgi daudz sadrukātas naudas.
Runājot par reformām, kā labais piemērs tiek pieminēta Tallinas osta, kas ir valsts akciju sabiedrība, kura strādā ar peļņu un maksā dividendes valstij.
Tallinas ostā savukārt saka, ka labais piemērs ir Latvijas ostu pārvaldes modelis. Tallinas osta, protams, ir akciju sabiedrība, bet Tallinas ostas darbs lielā mērā balstās uz vienu kravu - tas ir mazuts, kura transportēšanai Tallinas osta atrodas ārkārtīgi ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Tallinas osta ne tuvu nespēj uzrādīt tādu pieaugumu, kā to izdarīja Rīgas osta vai Liepājas osta, vai Latvijas ostas kopumā. Mēs sakām - kaimiņiem iet labāk. Neiet kaimiņiem labāk! Latvija pārkrauj vismaz divarpus reizes tranzītkravu vairāk, nekā to dara mūsu tuvākajos kaimiņos Lietuvā vai Igaunijā. Latvijas ostām ir ārkārtīgi perfekts modelis. Mūsu osta nav akciju sabiedrība. Bet akciju sabiedrība ir peļņas orientēta institūcija. Mūsu ostas ir valsts pārvaldes institūcijas ar valsts un pašvaldību interešu precīzu sabalansētību šajā politiskajā uzraudzībā, kas ir ostu valdes, kur lēmumu pieņemšana nav iespējama voluntāri atsevišķas pašvaldības vai valdības labā. Iespējams, tagad nāksies variēt to modeli. Bet ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstam pieļaut ostu privatizāciju, jo tas ir vērsts pret Latvijas valsts interesēm.
Vai Eiropā vai kādā citā kontinentā ostas ir šādi privatizētas?
Tā pati Tallinas osta nav privatizēta, un to neviens nav pieprasījis privatizēt, kā pie mums to prasa šī Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, kas pieprasa mūsu ostu akciju brīvu kotāciju biržā. Pasaulē, protams, ir privātas ostas. Tomēr lielākajā daļā ostu pārvaldes ir pašvaldību institūcijas, jo osta jau sastāv no virknes privātu uzņēmumu, kas darbojas vai nu uz privātīpašumā esošas zemes, vai ilgtermiņa zemes nomas līgumiem no pašvaldības vai valsts. Ostas interese ir kuģu piesaiste. Šīs intereses vārdā osta ir ieinteresēta noteikt mazākas kuģu maksas, ņemt mazāk par ostām sniedzamajiem pakalpojumiem. Privātās ostas interese būtu peļņa. Pasaulē ir visdažādākie modeļi, mūsu modelis ir vistuvākais tam, kāds parasti ir Rietumeiropā.
Vai Latvijas ostās pastāv negodīga konkurence, ko piemin ne tikai AmCham, bet arī vietējie uzņēmēji?
Tas ir tas mūžīgais stāsts, kas gadu no gada atkārtojas par PKL floti, kura vienmēr ir iestājusies pret to, ka osta varētu sniegt pakalpojumus. Tagad tas ir atrisināts tā, ka Rīgas ostas velkoņi, kas nodrošina Rīgas ostas funkcionēšanu, darbojas kā ostas uzņēmums, kas līdzīgi kā PKL samaksā savus 15% Igaunijas valdībai, samaksā 15% uzņēmuma ienākuma nodokli Latvijas valdībai. Ostu pakalpojumu konkurenece bija agrākās ES direktīvas jautājums un, iespējams, būs arī nākošajā ES ostu direktīvā, kuras vēl nav. 2012. gadu Eiropas Komisija ir pasludinājusi par izpētes gadu. Nozīmīgākās direktīvas būs Eiropas ostu unifikācija un vienādu sodu maksu noteikšana visās ES ostās, tirgus pakalpojumu piejamība arī situācijā, kad ostas pakalpojumu sniedzējs ir monopolists ostās. Acīmredzot ES direktīva runās par ostu apjomiem, kuros brīva konkurence nav iespējama. Bet mūsu likums jau paredz, ka osta var noteikt ostu pakalpojumu tarifu griestus, ko EK nepieņēma, jo direktīva bija rakstīta vienas puses interesēs - lielo pārvadātāju jeb rēderu interesēs. Vienmēr, kad parādās lielie likumdošanas akti - vai tas būtu Latvijā vai Eiropas Komisijā -, jāskatās, kāda interese kurā virzienā spiež un kā tas sakrīt ar mūsu interesēm.
Intervēja Džeina Tamuļeviča, viedokļus apkopoja Sandris Točs