Jēdziens «Brāļi Dambergi»
Skepses pilnā attieksme pret koka mantojumu vēl gadsimtu mijā pēdējos padsmit gados sabiedrības apziņā ir apmetusi kūleni, un daudziem rīdziniekiem (un ne tikai)doties, piemēram, uz Kalnciema ielas tirdziņu, ir visai modīgs sestdienas rituāls. «Pat ja tā ir mode, tā ir laba mode,» uzskata viena no Kalnciema koka kvartāla atjaunošanas iniciatorēm arhitekte Liene Griezīte.
Kalnciema ielas sociālais modelis ir popularizēts arī Eiropā, kur Kārlis Dambergs ir nolasījis vairākus referātus. Vienu no tiem - britu premjera organizētajā Ziemeļvalstu forumā pagājušajā pavasarī un pagājušajā nedēļā - Eiropas Savienības kultūras mantojuma dienās Vroclavā. Abās reizēs Dambergu idejas guvušas plašu rezonansi. «Brāļi Dambergi (uzņēmēji Kārlis un Mārtiņš Dambergi - red.) Eiropas kultūras mantojuma profesionālajā vidē jau ir jēdziens,» uzsver L. Griezīte. Šādā kontekstā no 20. līdz 22. oktobrim Rīgā un Kuldīgā notiks Starptautiskās arhitektūras dienas Koks arhitektūrā. Mantojums un modernās tendences. To rīko Baltijas arhitektūras centrs sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību.
Konferencē piedalīsies gan Latvijas, gan starptautiski atzītas koka arhitektūras autoritātes. Līdzās Kuldīgas novada pašvaldības galvenās arhitektes Janas Jākobsones priekšlasījumam Kuldīgas vēsturiskā centra vērtības. Zaudētās apbūves atjaunošanas piemēri un ieceres varēs iepazīties ar pazīstamā Krievijas arhitektūras kritiķa un koka arhitektūras izstāžu kuratora Nikolaja Maļiņina referātu - Koka arhitektūras vārdnīca. Projekts Paralēles. Organizatori īpaši lepojas, ka konferencē piekritis piedalīties «koka guru» - Mazirbē dzīvojošais pasaules pilsonis, septembrī 70 gadus nosvinējušais pazīstamais arhitektūras teorētiķis mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rapaports. Viņa priekšlasījuma tēma - Koks kā substance mūsdienu arhitektūrā. Pie apaļā galda sēdīsies gan Latvijas arhitekti, kas pārstāv jauno koka arhitektūru, - Zaiga Gaile, Zane Tetere, Uldis Lukševics, Liene Griezīte u. c, gan investori, gan arhitektūras teorētiķi.
Kuldīgas priekšzīme
Šodien eksperti arhitekti Zaigas Gailes 2001. gadā izdoto izdevumu Koka Rīga sauc par revolūciju - reālu pagrieziena punktu. «Tas bija pēdējais brīdis, kad varēja vēl kaut ko atgriezeniski glābt. Tas bija brīnišķīgs moments, ka izdevās lauzt gaitu lejup, un no tā brīža arī sākās ekonomiskā augšupeja, un mēs apzinājāmies, cik bagātīgs ir šis mūsu kopējais koka mantojums,» uzskata arhitektūras vēsturnieks Ilmārs Dirveiks.
Tagad koka mantojums tiek minēts starp Rīgas arhitektūras mantojuma pērlēm līdztekus Vecrīgas arhitektūrai un jūgendstilam, un neviens vairs nerunā par «neaptverami pelēkajiem šausminošajiem graustiem», I. Dirveika vārdiem runājot. Arhitektūras vēsturnieks uzsver, ka koka arhitektūras mantojuma ziņā esam tik bagāti, ka varam atļauties pat eksperimentēt un pārējai pasaulei demonstrēt dažādus koka apbūves atjaunošanas modeļus: Kalnciema kvartālu, Ķīpsalu un Mūrnieku ielu.
Tas, ka starptautiskā koka arhitektūrai veltītā konference notiek Kuldīgā, nav nejaušība. «Ir vairāki labvēlīgi apstākļi: pēdējos padsmit gados mainījusies sabiedrības attieksme, ir jaunas iespējas, jaunas tehnoloģijas. Ir arī ļoti radoši, spēcīgi, apņēmības pilni jauni cilvēki,» uzsver I. Dirveiks, aicinādams citām koka arhitektūras pērļu glabātājām - Cēsīm, Liepājai, Aizputei, Talsiem, Kandavai - sekot Kuldīgas priekšzīmei.
Visi interesanti piektdien plkst. 16 Rīgā, Kalnciema kvartālā (vīna veikala zālē), tiek aicināti uz koka arhitektūras speciālista Nikolaja Maļiņina meistarklasi.