Daļa īpašuma teritorijas ir Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, tāpēc saskaņā ar Aizsargjoslu likumu meža zemes transformācijai, proti, koku izciršanai, nepieciešams īpašs valdības akcepts. Attiecīgā rīkojuma projekts pagājušajā nedēļā pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā (MK) to varētu skatīt pēc dažiem mēnešiem.
Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka Valsts meža dienests (VMD) februārī jau sastādījis aktu, kurā norādīti 65 izcērtami koki (30 priedes, 34 kļavas un viens ozols) 33,27 kubikmetru apjomā. Rīgas virsmežniecības virsmežzine Maiga Pikšene skaidro, ka VMD pārstāvji iezīmē kokus, kurus cirst nekādā gadījumā nedrīkst - pārējais ir īpašnieka ziņā.
Jūrmalas būvvaldē skaidro, ka meža zemes transformācija «jau nenozīmē kailcirti», turklāt, lai arī oficiāli šī teritorija skaitās mežs, tur vēsturiski vienmēr bijusi apbūve. Gadījumi, kad par meža zemes transformācijas ļaušanu jālemj valdībai, ir diezgan reti. Kopš 2004.gada izdoti 14 šādi rīkojumi, astoņi no tiem - par Jūrmalu. Dažos gadījumos atļauja transformēt mežu dota, lai veidotu koplietojuma ceļu vai parku uz valsts zemes, savukārt privātīpašniekiem kokus ļauts cirst nelielā platībā - līdz 0,1 hektāram. A.Šleseram ar sievu Inesi Šleseri (LPP/LC) piederošajā nekustamajā īpašumā meža zemi paredzēts transformēt gandrīz 0,9 hektāru platībā, mērķis - savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecība.
Jūrmalas dome jau janvārī atzina, ka transformācija saskaņā ar būvvaldē akceptēto skiču projektu atbilst pašvaldības plānojuma atļautajai izmantošanai, detaļplānojumam un nekustamā īpašuma lietošanas mērķim. Par nobalsoja gandrīz visi klātesošie deputāti, atturējās vien bijušais mērs Raimonds Munkevics. Šoreiz par A.Šleseram pozitīva atzinuma došanu nobalsoja arī Jūrmalas domnieks Dainis Urbanovičs (LSDSP), kurš savulaik neatbalstīja Upes ielas 1a detāļplānojumu, nepiekrītot zemesgabala funkciju maiņai. Tas notika 2005.gada 9.marta domes sēdē - pēdējā, ko pirms pašvaldību vēlēšanām vadīja nu jau Jūrmalgeitas kukuļošanas lietā notiesātais Juris Hlevickis, A.Šlesera vadītās partijas biedrs. «Transformācija jau ir formāls akts, pašvaldība neko vairs tur nevar iebilst, ja ir mežinieku saskaņojums,» tagad teic D.Urbanovičs. Viņš joprojām esot pret to, ka tajā vietā iecerēta privāta apbūve, kas noteikts arī Jūrmalas teritorijas plānojumā. «Pie privatizācijas bija vienošanās, ka tur būs atpūtas un sporta būve,» apgalvo bijušais Jūrmalas mērs.
Šobrīd Šleseru villas liktenis lielā mērā atkarīgs no vairāku atbildīgo iestāžu atzinumiem. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), vaicāts, vai varētu balsot par šādu rīkojumu, ar preses sekretāra Didža Jonova starpniecību sacīja, ka no savas puses nevēloties šo pasākumu politizēt. «Jebkuram cilvēkam ir tiesības pieteikt meža transformāciju savā īpašumā, galvenais, lai viss notiek likumīgi,» uzskata ministrs.