Ja vārdiem sekos konkrēti darbi un tā nebūs tikai mutiska atbalsta paušana, lielu ieguvumu nozarei redz Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte. Viņa Dienai atzīmē, ka tas būtu svarīgi, jo lēmumu pieņemšana bieži ir atsevišķu cilvēku rokās. Nozares pārstāvji un pacienti turpmāk zinātu, kurus cilvēkus uzrunāt, lai vērstu viņu uzmanību uz konkrētām problēmām un meklētu risinājumus. Arī Krūts vēža pacienšu biedrības VITA vadītāja Irīna Januma norāda, ka šāda deputātu atbalsta grupa varētu sekmēt problēmas labāku izpratni Saeimas līmenī.
Runājot par pašu onkoloģijas jomu, speciālisti uzsver - svarīgākais ir nezaudēt to kā prioritāti vēl vismaz divus gadus. Neizdarītā un nesasniegtā patlaban ir daudz, atzīmē I. Januma. «Vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā [uzreiz pēc sirds un asinsvadu slimībām], un vēža slimnieku skaits tikai pieaugs sabiedrības novecošanās dēļ. Šobrīd vēža diagnostika un ārstēšana pasaulē strauji attīstās, un Latvija nedrīkst atpalikt. Ja ar šo slimību nespējam efektīvi cīnīties šobrīd, kā to spēsim paveikt vēl pēc pieciem desmit gadiem?» jautā speciāliste. Par Onkoloģiskā modrības gada pagarināšanu runā arī citas nozares asociācijas. Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis jau iepriekš Dienai sacīja, ka paveikto var salīdzināt tikai ar ēkas fasādes atsvaidzināšanu. Uzmanība onkoloģijai ir pievērsta, bet tagad būtu svarīgi izanalizēt sistēmu pēc būtības un veikt konkrētas darbības tās sakārtošanai.
Tikmēr pozitīvas ziņas nāk no Latvijas Organiskās sintēzes institūta. Tā pētniekiem pērn izdevies atklāt vielu, kas spēj cīnīties ar vēzi un šīs slimības radītajām metastāzēm. Par šo atklājumu jau interesējusies nopietna starptautiska zāļu ražošanas kompānija. Tomēr, kā Dienai uzsver institūta direktors Osvalds Pugovičs, šobrīd ir daudzsološas iestrādes, bet «ceļš līdz aptiekas plauktiņam ir diezgan garš», un tā veikšanai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi. Nepieciešama vēl virkne pētījumu, tāpēc institūts meklē sadarbības partnerus un modeļus. Direktors pieļauj, ka izdosies pārliecināt projektā iesaistīties kādu no farmācijas nozares ražotājiem, lai izgudrojumu padarītu gatavāku. Ar labdarību neviens nenodarbojas, tāpēc būs jāslēdz līgums par finansēšanas nosacījumiem. Labākais variants gan būtu attīstīt izgudrojumu par publisko naudu, tāpēc plānots pieteikties arī Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Veiksmīga scenārija gadījumā preparāts aptiekās varētu nonākt pēc septiņiem līdz desmit gadiem.