Ivars Ījabs
Nav tur nekādas partijas, tur ir kaut kāda cilvēku grupa, kurai ir kauns paskatīties sev spogulī acīs. Un pateikt, ka tas, kas notika 2011. gadā, bija viens nekaunīgs oportūnisms, kura rezultātā mēs vienkārši iesēdāmies krēslos. Bet tagad, kad ir jāmēģina taisīt kaut kāda partija ar savām nodaļām, programmām, sponsoriem un visu pārējo, ir baigais slinkums. Jo tur jau lielākā daļa no viņiem ir augstākās ienākumu piektdaļas intelektuāli snobi, kuriem nav nekas pretī patēlot tādus «kaviāra revolucionārus», ja Zatlers viņiem uzsauc tādu iespēju. Bet tad, kad jāsāk taisīt partiju, lai uzvarētu vēlēšanās bez Zatlera varoņdarba, tad tur ir faktiski čuš. Tur ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu kaut ko darīt. Kaut vai tas pats Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nav harismātisks līderis, bet ir gudrs cilvēks ar savām ambīcijām un plašu redzējumu. Bet jautājums - vai viņi to grib, jo tā ir liela ķēpa. Man nav pārliecības, ka šie cilvēki vispār grib kaut ko darīt. Varbūt es kļūdos.