Par tēviem un latvietību

Katram tēva loma ģimenē ir citāda, kādam viņš ir ģimenes galva, citam labākais draugs, bet gadās arī, ka attiecības ir neizdevušās, esam zaudējuši īpašo saikni. Es gan domāju, ka mīlestību esam spējīgi saglabāt vienmēr, pat no distances. Savam tētim varu pateikties par daudzkārt izrādīto emocionālo atbalstu un lieliskajām bērnības atmiņām, kad kopā apceļojām Franciju. Tas bija pirms 17 gadiem, kad ar automašīnu devāmies virzienā Rīga-Bordo, piestājot latviešu kultūras centrā Abrenē Luāras ielejā. Tā ir grezna pils, kurā atmodas laikā norisinājās Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšana un kūsāja īstens latviešu gars - ar dziesmām, lūgšanām un cerībām. Par laimi, es paspēju to izbaudīt, un manās atmiņās tas viss vēl ir dzīvs. Un ziniet, ko es darīju pirms nedēļas? Savu atvaļinājumu izmantoju, lai kopā ar vīru atgrieztos šajā vietā. Emocionālais gandarījums nav aprakstāms. Vieta ir pamesta, aizaugusi, durvis ir aizslēgtas, pār stūriem nolaidušies zirnekļtīkli, bet dvēsele nekur nav zudusi. Tā ir tur! Varētu vai svēti solīt, ja man kādreiz līdzekļi atļaus, šo vietu iegādāšos un uzdāvināšu jums visiem, lai ir kur kopā būt, lai ir kur Francijā svinēt latviešu Tēvu dienu.