Pirmkārt, attīstoties Latvijas ekonomikai, pieaug arī mūsu enerģijas patēriņš un nākotnē mums būs jākompensē energojaudu iztrūkums, pērkot enerģiju brīvajā tirgū par tirgus cenu vai par īpašu cenu, ko nosaka līdzīpašnieka statuss kādā elektrostacijā. Protams, tas nenozīmē, ka mums jāiegulda tieši Lietuvas projektā, arī Baltkrievijā un Kaļiņingradā grasās būvēt jaunas AES. Otrkārt, nedz projektā iesaistītajam Latvenergo, nedz tā īpašniekam (valstij) nav atlicināti 700 miljoni latu, ko varētu ieguldīt Visaginā vai, piemēram, būvēt elektrostaciju pašiem. Visaginas AES projekta partneri - japāņu/amerikāņu konsorcijs - naudu aptuveni piecu miljardu eiro ieguldījumam aizņemsies starptautiskajā finanšu tirgū un jādomā, ka spēs aizņemties lētāk, nekā, piemēram, Latvenergo to darītu atsevišķi mazāka mēroga projektam.
Minētie divi aspekti gan nenozīmē, ka Latvijai Visaginas AES patiešām jāiesaistās, jo vēl ilgi - aptuveni līdz 2014. gada vidum - saglabāsies neskaidrība par to, cik tad maksās Visaginā saražotā elektrība. Un šis tad arī ir izšķirošais jautājums, iet vai neiet Latvenergo šajā 700 miljonus latu vērtajā darījumā uz aptuveni 60 gadiem (prognozējamais AES dzīves cikls) apstākļos, kad juridiski un fiziski būsim integrēti Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot.
Saistības neuzņemas
Neskatoties uz lietuviešu lielo apņemšanos koncesijas līgumu starp potenciālajiem projekta dalībniekiem - trim Baltijas valstīm un projekta stratēģisko partneri Hitachi GE Nuclear Energy - parakstīt līdz 28. jūnijam, šī iecere, visticamāk, nebūs realizējama. «Oficiālo līguma versiju vēl neesam redzējuši,» Dienai atzina Latvenergo Komunikācijas vadītājs Andris Siksnis. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šaubās par līguma parakstīšanu līdz jūnija beigām. «Neraugoties uz vairākkārtējiem Latvijas puses mudinājumiem un aicinājumiem, Lietuvas pusei kā projekta virzītājai līdz šim nav izdevies sniegt apmierinošas atbildes uz virkni jautājumu un sagatavot tādu līguma projektu, kas ļautu secināt, ka riski projektā ir skaidri definēti un labi sabalansēti,» uzsver D. Pavļuts.
Noprotams, ka tikai pēc koncesijas līguma parakstīšanas Latvenergo sāks padziļināti vērtēt Visaginas projekta ekonomisko izdevīgumu, ko kā obligātu priekšnosacījumu Latvijas dalībai minējušas gan augstākās valsts amatpersonas, gan pats Latvenergo. Un projekta ekonomisko pamatojumu Latvenergo varētu vērtēt aptuveni divus gadus, tātad tikai 2014. gada vidū Latvijas puse varēs teikt skaidru «jā» vai «nē» Visaginas projektam.
Koncesijas līgums nozīmētu, ka Hitachi var droši rēķināties ar savu kā stratēģiskā partnera statusu, taču šis līgums vēl nenozīmēs, ka Latvija uzņemas saistības būt Visaginas AES 20%daļu īpašniekam, ieguldot minētos 700 miljonus latu.
Lielie nezināmie
Divi nozīmīgākie nezināmie šajā vērtēšanas procesā ir jaunās AES saražotās elektrības pašizmaksa un elektroenerģijas cena biržā. Arī projekta izmaksas precīzi vēl nav zināmas, piemēram, nav skaidrs, vai publiski minētajos piecos miljardos eiro par jauno AES ietilpst iekārtu transportēšana, tajā skaitā jaunu ceļu būve gigantisko atomreaktoru transportēšanai no Klaipēdas (Rīgas?) ostas līdz Visaginai.
«Visaginas AES jāspēj nodrošināt tādu ieņēmumu plūsmu, lai tā segtu saņemtos aizņēmumu maksājumus, neietekmējot pārējo Latvenergo darbību, tajā skaitā - neietekmējot elektroenerģijas tarifus,» uzsver Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne. Arī viņa norāda, ka stacijas celtniecības posms var sākties tikai pēc veiksmīgas iepriekšējo posmu pabeigšanas, t. i., «pēc sekmīgas tehniskās izpētes, juridiskās un finansiālās projekta struktūras nodrošināšanas, kas ilgs līdz 2015. gadam».
Visaginas AES projekta ģenerāldirektors Rimants Vaitkus savulaik medijiem norādīja, ka mainīgā elektroenerģijas cena varētu būt ap trim eirocentiem par kilovatstundu (neskaitot piesaistītā kapitāla izmaksas), kas vismaz šā gada maijā neiztur Nord Pool Spot vidējās cenas konkurenci (2,85 eirocenti). Tiesa, gada griezumā vidējā biržas cena bijusi augstāka - 4,7 eirocenti pērn.
Neskaidrība ar līguma apstiprināšanu pagaidām saglabājas arī pašā Lietuvā - 31. maijā Seima atbildīgā komisija nobalsoja pret vienu no likumiem, kas jāpieņem jaunās AES būvei, vēsta Delfi.lt (citi likumi gan tika atbalstīti). Latvijas parlamenta Tautsaimniecības komisijā jautājums par Visaginas AES varētu tikt skatīts šomēnes, sacīja Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (LZP).
Pietrūkst 300 megavatu
«Mēs saprotam, ka ir un būs vajadzīgas papildu bāzes jaudas. Runa ir par aptuveni 270-300 megavatiem,» norāda A. Siksnis. Minētais apjoms atbilst aptuveni 20% no Visaginā plānotās stacijas jaudas (ap 1300 megavatiem), kas ir Latvijas puses iespējamais dalības apjoms šajā projektā. Latvenergo gribētu iegūt sev noteiktu elektrības plūsmu par pašizmaksu, protams, ja tā ir konkurētspējīga enerģijas biržā, norāda A. Siksnis. Ar šo enerģiju uzņēmums varētu segt jaudas iztrūkumus Latvijā, bet pavasarī, kad lētu enerģiju saražo Daugavas hesi, Visaginas elektrību varētu pārdot elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot. Latvija kā pēdējā no Baltijas valstīm biržā pilnvērtīgi plāno iekļauties šogad, martā Latvijas pārvades tīkla operators Augstsprieguma tīkls nosūtīja oficiālu pieteikumu vēstuli Nord Pool Spot par vēlmi vienoties par turpmākajām aktivitātēm, lai līdz 2012. gada beigām tiktu izveidots Latvijas tirdzniecības apgabals elektroenerģijas biržā.
Ņemot vērā, ka Latvijas enerģētiskajā portfelī ir vajadzīgas papildu t. s. bāzes jaudas (nemainīgi stabila energoplūsma), visus 300 megavatus ar atjaunojamajiem resursiem aizstāt nebūs iespējams, norāda Latvenergo. Noprotams, ka cita alternatīva Visaginai gan pašlaik nopietni izvērtēta netiek. Galvenais Visaginas pluss - stacija top vietā ar jau eksistējošu infrastruktūru, jo būvlaukums atrodas tieši blakus apturētajai Ignalinas AES, kur jau izveidota elektrības pārvades sistēma.
Maija sākumā valdība nolēma veidot īpašu Latvenergo meitaskompāniju, kas varēs piedalīties Visaginas AES projektā uzņēmumā, ko kopīgi veidotu visi četri projekta partneri (Baltijas valstis un Hitachi), ja Latvija saglabās partnera statusu šajā projektā.