«Riska līmenis atbilst nullei,» K. Reglings sacīja Vācijas laikrakstam Bild, atbildot uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka eirozona varētu izirt parādu krīzes dēļ. Viņš noraidīja spekulācijas, ka fonda līdzekļi varētu izsīkt, ja Īrijas parādu krīze pārsviedīsies uz citām finanšu jomā vājākām Eiropas monetārā reģiona valstīm. «Drošības lietussargs būs pietiekami liels, lai izglābtu visas eirozonas valstis,» apgalvoja K. Reglings.
Viņš nepieļauj iespēju, ka kāda valsts labprātīgi atstās eirozonu. «Vājām valstīm tā būtu ekonomiska pašnāvība, un tas pats attiecas arī uz spēcīgām valstīm,» eirozonas perspektīvas gaišos toņos iezīmēja fonda vadītājs. Daži britu un amerikāņu ekonomisti iepriekš prognozējuši, ka 16 valstu monetārā apvienība varētu sairt, jo parādos iegrimušās valstis nespēs konkurēt ar Vāciju un būs spiestas izstāties no eirozonas.
K. Reglinga rīcībā ir pavasarī izveidotais 750 miljardu eiro Eiropas glābšanas fonds, no kura Grieķijai maijā tika piešķirti 110 miljardi eiro un drīz 85 miljardi tiks novirzīti Īrijai. Sagaidāms, ka nākamā palīdzību lūgs Portugāle. Aģentūras Reuters aptaujā 34 no 50 ekonomistiem pauda pārliecību, ka Lisabona ies Īrijas pēdās.
Lai arī pat pēc Portugāles glābšanas fondā paliks pietiekami daudz līdzekļu, Eiropā spēkā pieņemas neticība spējai atrisināt problēmas. Francijas premjers Fransuā Fijons pavēstījis, kas Eiropai draud dziļa stagnācija, ja valstis nespēs samazināt budžeta deficītu. «Kopā mēs apturējām nāvējošo krīzes dinamiku Eiropā, izglābjot finanšu sistēmu vispirms Grieķijā un tagad arī Īrijā. Taču krīze nav galā. Tā turpina mutēties. Eiropai draud stagnācija un vēl jāpārvar pārlieka parāda krīze,» uzrunā parlamentam teica premjers.
Skeptiķu vidū ir arī jauno dalībvalstu Slovākijas un Čehijas politiķi. Slovākija bija vienīgā ES dalībniece, kas pavasarī balsoja pret Grieķijas glābšanu, taču Īrijas gadījumā mīkstināja nostāju un piekrita. Premjere Iveta Radičova nespēj pieņemt, ka ES atbalstītā shēma noved pie apburtā loka - kamēr pastāv glābšanas sistēma, krīzes izraisīšanā vainotajām bankām nav iemesla mainīt savu uzvedību.