Radikāli pretēji viedokļi izskanēja valdības sēdē otrdien, tomēr tika pieņemts lēmums, ar kuru tiek atļauta 76 koku izciršana. Sēdē nepiedalījās premjers Valdis Dombrovskis (JL), kā arī vēl pieci ministri, kuri atrodas vai nu komandējumā, vai atvaļinājumā.
Aizstāv svētumu
«Ir pamats atsaukties uz vairākiem Eiropas Kopienas tiesību aktiem, kas īpaši norāda, kā rīkoties līdzīgās situācijās, tikai mūsu valdība to neievēro,» norādīja JAB pārstāvis Guntis Grūba. «Priedes kāpās jūrmalniekiem ir tāds pats svētums kā kristiešiem svētās relikvijas. Arī neticīgi cilvēki nespļauj baznīcā uz grīdas. Turklāt ir divu ekspertu slēdziens, ka pat nokaltušas priedes jāsaglabā kā dabas ķēdes sastāvdaļa,» uzsvēra JAB pārstāvis Rihards Pētersons. JAB arī turpina tiesāties par bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina veikto meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā Bulduros. Tuvākā tiesas sēde notiks 8. martā, pavēstīja G. Grūba.
Tomēr valdībā kāpu aizstāvji palika mazākumā. «Detaļplānojums nevar būt par pamatu meža iznīcināšanai. Tas radītu situāciju, ko pēc tam ikviens meža zemes īpašnieks varētu izmantot. Balsojums par šo rīkojuma projektu dos tiesības tūlīt nocirst kokus, un pat apstrīdēšana tiesā tos neatjaunos,» uzskata aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), kurš kopā ar vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS) vienīgie balsoja pret. Finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš balsojumā atturējās, aicināja ievērot vienādu attieksmi pret visiem zemes īpašniekiem: «Ja visiem dos tiesības cirst, jādomā, kā izskatīsies mūsu piekraste. Neredzu iespēju izdarīt izņēmumus sabiedrībā plaši pazīstamai personai.» Tomēr citi ministri norādīja, ka likums nav pārkāpts, visi saskaņojumi ir saņemti un nav pamata tikai personiskas nepatikas dēļ Šleseriem atteikt.
Reti gadījumi
Zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a, kur Šleseru ģimene būvē māju kopā ar vēl citām ēkām, atrodas Rīgas līča krasta kāpu 300 metru aizsargjoslā, un tā transformācija iespējama tikai ar Ministru kabineta piekrišanu. Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis pēdējo 10 gadu laikā atceras trīs gadījumus, kad izskatīti šādi priekšlikumi. Taču ZM neesot šādu lēmumu ierosinātāja, bet tikai «pastkastīte» - likumā noteiktā instance, kam jāapkopo visi dokumenti. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš otrdien vadīja valdības sēdi, uzskata, ka ir panākts kompromiss - transformējamā platība samazināta par 26% un vairs nav 8975 m2, bet gan 6627 m2. Arī Jūrmalas dome uzskata, ka zemes transformācija ir pieļaujama. «Tikai 26 ir priedes, un tikai 10 ir tādas, kuras var uzskatīt par simtgadīgām,» norādīja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Baiba Gailīte. Zīmīgi, ka 2004. gadā aģentūrai LETA A. Šlesers apgalvoja, ka neviena liela priede, kas atrodas uz šī zemesgabala, netiks nocirsta. Šobrīd A. Šlesers atrodas ASV, un viņa viedokli nevarēja noskaidrot.