Tādējādi tas pielīdzināts subsīdijām un saskaņā ar grozījumiem likumā kopš pērnā gada kļuvis par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu.
LAD un VID atrunājas
«Kad pagājušajā gadā tika paziņots, ka turpmāk nodoklis būs jāmaksā arī par subsīdijām, man tas lika aizdomāties, tomēr nevarēju iedomāties, ka tām tiks pielīdzinātas arī zemnieku pensijas,» saka bijusī zemnieku saimniecības Vecapēni saimniece Māra Kaugure. Dienas uzrunātie pensionējušies zemnieki uzskata, ka atbildība šajā situācijā jāuzņemas tieši Lauku atbalsta dienestam (LAD). Tam kā atbalsta piešķīrējam un maksātājam, par ko ar zemniekiem noslēgts līgums, bija pienākums informēt klientus par šīm izmaiņām vai pārslēgt līgumus.
LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš izsmeļošos skaidrojumos neielaižas, vien norāda, ka informācijas bijis pietiekami, jo ziņas par minētajiem grozījumiem esot gan VID, gan LAD mājaslapās. Par šīm izmaiņām LAD darbinieki esot stāstījuši sanāksmēs ar lauksaimnieku organizācijām un reģionālajās konferencēs. Arī VID pārstāvji uzskata, ka informācijas bijis pietiekami.
Lauksaimnieku sašutums tomēr liecina, ka informācija līdz viņiem nav nonākusi vai nav bijusi pietiekami skaidra. Neizpratni radījis arī tas, ka zemnieki aprēķināto pensiju saņem pilnā apmērā, jo LAD nav tiesīgs no piešķirtā atbalsta atvilkt nodokļus. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šī problēma kļuva aktuāla tieši šobrīd. Iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina un tas jāmaksā, deklarējot saņemto atbalstu. Tāpēc liela daļa pensionēto zemnieku, tikai saņemot VID atgādinājumu vēstules vai iesniedzot ienākumu deklarāciju, uzzinājuši, ka kļuvuši gandrīz vai par nodokļu parādniekiem, bet nomaksājamā summa mērāma simtos latu.
Negodīga attieksme
«Katru gadu ieņēmumu dienestā iesniedzu deklarāciju un arī šogad martā devos turp. Biju dzirdējis par izmaiņām likumā un prasīju, kas tur īsti ir,» stāsta viens no Bebru puses pieredzējušākajiem lauksaimniekiem Jānis Midegs, kas pirms pieciem gadiem nolēma doties pelnītā atpūtā, saimniecības vadību uzticot znotam. Par 2010. gadā saņemto pensiju aprēķināto nodokli jau samaksājis. Sapratis, ka pierādīt savu taisnību būs neiespējami, lai gan «zemnieku pensiju» aplikšanu ar nodokli uzskata par negodīgu. «Saimniecībām, kas ir juridiskas personas un uzņēmuma nodokļa maksātājas, subsīdijas neuzskata par ienākumiem, kas būtu apliekami ar nodokli. Bet zemniekiem, kas ir fiziskas personas, no tā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nu nav godīgi,» par atšķirīgo attieksmi sašutis J. Midegs. Viņš uzskata, ka, 15 gadus strādājot pa 10-12 stundām dienā bez brīvdienām un atvaļinājuma, šo pensiju ir godam nopelnījis.
Laukos gan uz šiem veiksminiekiem, kuri paspēja «ielēkt vilcienā», kas caur Latviju traucās tikai aptuveni gadu, reizēm skatās visai šķībi, piešķirtais atbalsts krietni pārsniedz vidusmēra pensiju. Viens no iemesliem, kāpēc priekšlaicīgās pensionēšanās programma lauksaimniekiem Latvijā darbojās tik īsu brīdi, ir tās negodprātīgā izmantošana, saimniecības vadību tikai uz papīra atdodot kādam citam, lai varētu saņemt samērā viegli pieejamo Eiropas naudu.
Nemaksātājus var sodīt
M. Kaugure pagaidām nogaida, kas notiks tālāk, taču daļa zemnieku ir noskaņoti kareivīgi. Viņi uzskata, ka nodoklis piemērots nelikumīgi, grasās to nemaksāt. VID uz to atbild ar naudas sodu par laikā neiesniegtu nodokļu deklarāciju. Savukārt LAD noslēgtajos līgumos ar zemniekiem par šī atbalsta piešķiršanu un izmaksu atrodams punkts, kas paredz lauzt līgumu un pārtraukt atbalsta izmaksu, ja tā saņēmējs nebūs ievērojis likumos noteiktās normas.
Summa, kas nu zemniekiem jāsamaksā nodokļos, ir diezgan liela. «Viena domes priekšsēdētāja mēnešalga - nedaudz vairāk par tūkstoš latiem,» ar skumju ironiju nosaka J. Midegs. Tā ir ievērojama summa, īpaši, ja šī pensija ir vienīgais pensionētā zemnieka ienākums, kuru izmaksā reizi ceturksnī.