Pie ieejas ir arī ziedu veikals, taču lielākā daļa sagaidītāju ierodas jau ar gataviem pušķiem. Un tad jau nogurušās, bet gandarītās mammas ar mazuļiem cita pēc citas parādās foajē. Tēvi rūpīgi čubinās, dažs uzvelk sievai zābakus, teju neiztrūkstoša ir fotografēšanās pie Dzemdību nama durvīm, un tad jau lielākas vai mazākas mašīnas aizvizina ģimenes uz mājām.
Vienam zēnam un viņa vecākiem pakaļ atbrauc liels, balts limuzīns, bet ir arī tādi, kas izsauc taksometru. Bērni ir apbrīnojami klusi, pirmo kārtīgo brēcienu sadzirdam, kad pa priekšnamu esam grozījušies jau divas stundas. Pirmdien, kad fotografējām Dzemdību namā, izrakstīja ap 30 jaundzimušo. Mazuļu vecāki ir pārliecināti, ka spēs tikt galā ar bērnu audzināšanu un apgādāšanu, lai arī valsts atbalstu sauc par niecīgu. «Kur tad mazāk, man liekas, ka tieši tagad dzimst vairāk,» pieļauj viena no māmiņām. Statistika gan to neapstiprina - pēdējos divos gados dzimstības līmenis krītas visai jūtami. Rīgas Dzemdību nama medicīnas statistikas kabineta vadītāja Vineta Vēja stāsta, ka Dzemdību namā pērn piedzima 6194 mazuļi, kas ir par 483 mazāk nekā 2009. gadā, kad savukārt kritums pret 2008. gadu bija vēl lielāks - par 690 bērniem. Pirms tam ir bijuši gadi, kad dzimstības līkne kāpa uz augšu. Vainīga krīze? «Krīze ietekmē gan, diez vai tieši naudas ziņā, bet ir neziņa, kas sagaidīs rīt vai parīt. Daudz jaunu cilvēku aizceļo. Agrāk daudzas brauca dzemdēt uz Latviju, tagad cilvēki rēķina, kāds ir labums, ja bērns piedzims citā valstī, un droši vien šie bērni Latvijā vairs neatgriezīsies,» spriež Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga, kura uzskata, ka dzimstības samazināšanās apdraud nacionālas valsts pastāvēšanu. Vaicāta, kas dzimst vairāk - puikas vai meitenes -, D. Rezeberga atbild - puikas vienmēr dzimst vairāk, bet dzīves laikā situācija izlīdzinās, jo vīriešu mūžs ir īsāks.