Piemēram, Rundāles novada Bērstelē pilotprojektu īstenos veikalā, Amatas novada Ģikšos - benzīntankā, bet Rēzeknes novada Audriņos pasta nodaļas telpās sākšot strādāt komersants, kas paralēli attīstīs savu biznesu. Pilotprojektus īsteno arī Īlē un Ukros. Viens no iespējamiem variantiem paredz, ka pastnieki paši sāktu uzņēmējdarbību kā individuālie komersanti, taču pirmais drosminieks vēl tiek meklēts. Privātie starpnieki nenodarbosies ar pasta un pensiju piegādi, bet tikai pakalpojumiem, ko sniedz pasta nodaļās. Diena noskaidroja, ka Bērstelē pasta nodaļa gan joprojām darbojas, bet paralēli veikala personāls tiek mācīts sniegt arī pasta pakalpojumus. A. Veiss atzina, ka atklājoties dažādas risināmas problēmas, piemēram, kā izsist čeku, ja vienā pirkumā ir gan veikala, gan pasta preces.
Lai arī patlaban LP ir 625 nodaļas, rentablas no tām ir tikai aptuveni simt, atzina A. Veiss. Tā kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais pasta nodaļu tīkls ir 587 nodaļas visā Latvijā, LP vadība negrasās ieklausīties atsevišķu iedzīvotāju sūdzībās, ka, piemēram, Daugavpilī vai Jelgavā slēgto pasta nodaļu dēļ līdz tuvākajai nodaļai tagad jāmēro vairāki kilometri. Daugavpilī rentabla esot labākajā gadījumā viena pasta nodaļa, un vienas nerentablas slēgšana ļauj uzturēt, iespējams, pat trīs nodaļas apkārtējos novados, uzsvēra A. Veiss. Savukārt par to, kas notiks pēc 2013. gada, pašlaik nav skaidrības. Patlaban Latvijā reģistrēti 55 komersanti, kas nodarbojas ar pasta piegādēm, bet interesi par iespēju ienākt Latvijā izrāda gan Igaunijas, gan Somijas un Vācijas pasta kompānijas. Satiksmes ministrijā (SM) tiks veidota darba grupa un spriests, kā brīvās konkurences apstākļos nodrošināt universālā pakalpojuma nodrošināšanu visā Latvijā, arī tur, kur pasta piegādes nav rentablas, informēja SM sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Eida. Viens no variantiem ir izveidot īpašu fondu, kurā tie komersanti, kuri gūst peļņu, iemaksā zināmu summu, ar ko dotēt pakalpojuma sniegšanas izmaksas citviet.