Lielā mērā darba kārtību, protams, nosaka pašas asociācijas izvirzītie jautājumi. Svarīgs ir jautājums par Nacionālo attīstības plānu (NAP); ne mazāk būtisks jautājums ir likumprojekts par pašvaldību referendumiem utt.
Pēdējo dienu laikā sabiedrības uzmanības lokā ir jūsu ieceres atkritumu apsaimniekošanas nozares reformēšanai un pašvaldību ļoti asā reakcija pret tām. Kāpēc vispār, jūsuprāt, līdzšinējā situācija ir maināma?
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā ilgstoši ir bijusi tādā kā neaizskaramas nozares statusā, kur neko nedrīkst aiztikt...
Varbūt vienkārši situācija ir tik laba, ka...
Diemžēl - nē. Mums ir pilni meži ar atkritumiem, ir problēmas ar atkritumu šķirošanu - šajā aspektā atpaliekam no mērķiem, kurus paši esam uzņēmušies. Dažviet izmaksas ir pārāk lielas - nu nevar būt tā, ka izmaksu atšķirības starp dažādiem novadiem ir desmitkārtīgas! Tās ir sistēmiskas problēmas, kas radušās lielā mērā arī konkurences trūkuma dēļ.
Par izmaksām - pašvaldības tieši pārmet, ka jūsu ieceru īstenošanas gadījumā tās pieaugšot. Jums pārmet lielveikalu lobēšanu - privātie atkritumu nozares spēlētāji apkalpos šo izdevīgo segmentu, ar iedzīvotājiem neviens negribēs ķēpāties, attiecīgi te izmaksas kāps.
Es nezinu, kurš te izdomājis lielveikalus, runa ir par atkritumu apjomu, 240 kubikmetru, ko var «sagādāt» ne tikai lielveikals, bet arī ražotne... Jūsu pieminētie pārmetumi, ka neviens tad negribēšot strādāt ar mazajiem atkritumu apjomiem, ir tādi pieņēmumi. Prakse, piemēram, Talsi, liecina pretējo - kad notiek tirgus liberalizācija, parādās konkurence un izmaksas iedzīvotājiem samazinās. Uzlabojas arī kvalitāte - atkritumi tiek izvesti norunātajā laikā, nevis, kad pagadās utt. Saprotiet, atkritumi mūsdienās ir resurss, attiecīgi tur ir nopietnas biznesa intereses un lielas cīņas. Ceru, ka šajās cīņās uzvarēs iedzīvotāju, nevis dažu uzņēmumu intereses.
Pašvaldības paudušas bažas arī par jūsu iecerēm mainīt t. s. izlīdzināšanas fonda modeli. Kāpēc tas vispār jāmaina?
Jo pašas pašvaldības arī pauž neapmierinātību ar pašreizējo modeli, un man, iepazīstoties ar to, atliek tām piekrist. Te nav runa tikai par to, ka turīgākās pašvaldības dotē trūcīgākās, tā sistēma ir pārāk sadrumstalota. Piemēram, Rīga ir donors, jo ieskaita prāvu naudu. Tiktāl skaidrs. Paralēli Rīgai nav pieejami zināmi struktūrfondi, citām pašvaldībām ir - tā arī ir zināma «izlīdzināšana». Es saprotu, ka nevar likt vienā katlā investīciju un, ja tā var teikt, izdzīvošanas naudu, tomēr ir pēdējais laiks iegūt kopskatu uz situāciju. Respektīvi, reformas mērķis ir konsolidēt šos dažādos izlīdzināšanas veidus, lai visiem ir skaidrs, kā tā sistēma darbojas.
Starp citu - starp iespējamiem reģionālajiem attīstības centriem tiek minētas tādas pilsētas, kas pašas ir palīdzības saņēmējas. Kas tad tie būs par «centriem»?
Labs jautājums. Acīmredzot jārēķinās, ka vienmēr būs «centri», kas ir lielāki «centri» nekā citi «centri»...
Jūs gribat veidot mehānismus lielākai tiešajai demokrātijai pašvaldību līmenī. Tajā pašā laikā koalīcija parlamenta līmenī darbojas, lai referendumus ierobežotu. Te nav pretrunas?
Es gan neteiktu, ka parlaments nodarbojas ar referendumu ierobežošanu, tā ir sistēmas sakārtošana. Piemēram, kamēr nav sakārtots referendumu kampaņu finansēšanas jautājums, patiešām var gadīties, ka tie tiek rīkoti valstij nedraudzīgu spēku interesēs. Kas attiecas uz pašvaldību referendumiem - likumprojektā ir ļoti precīzi noteikts jautājumu loks, par kuriem šādus balsojums varētu rīkot. Piemēram, pašvaldības attīstības jautājumi, situācijas, kad iedzīvotāji publiskajā apspriešanā kaut ko ir noraidījuši, tomēr pašvaldība uzskata, ka tai ir taisnība. Trešais lielais jautājums, par kuru pašvaldības pauž bažas, - vietējo domju atlaišana - arī tiek nevajadzīgi sakāpināts, jo tas slieksnis, lai tas notiktu, ir noteikts pietiekami augsts.
Starp citu - vai šādi jūs kā ministrs, kuram ir tiesības atlaist kādu domi, nenoņemat no sevis atbildību?
Nē. Pašvaldības tomēr ir vēlēta vara, un attiecību modelim starp tām un ministru ir jābūt smalki juridiski nolīdzsvarotam. Un tas šobrīd tāds ir - ministrs nevar atlaist kādu domi vai tās vadītāju, piemēram, politisku antipātiju dēļ. Un tas ir pareizi.
Jūsu iecere liegt pašvaldību deputātiem vienlaikus strādāt pašvaldību iestādēs izraisījusi iebildumus: deputāta alga ir tik maza...
Reformas sastāvdaļa ir arī tas, ka pašvaldībām būs iespēja paaugstināt deputāta atalgojumu. Te gan jāpiezīmē, ka tas notiks vienlaikus ar deputātu skaita samazināšanu, tā lai kopējā «bilance» nemainītos. Reformas mērķis tieši būtu, lai deputāti var pilnvērtīgi strādāt, nevis uz «pusslodzi».