Aizdevēju misija faktiski ir noslēgusies, un pašlaik mēs ar Latvijas valdības pārstāvjiem telefoniski saskaņojam pēdējos jautājumus, kas skar aizdevumu programmas noslēgumu. Misijai noslēdzoties, mums ir gandrīz pilnībā saskaņots viedoklis par visiem nozīmīgākajiem jautājumiem, ir dažas detaļas, par ko vēl turpinās sarunas. Bet pēdējās nedēļas laikā ir bijuši jauni notikumi, kam mēs sekojam, un gribam arī zināt, kas īsti notiek. Mums ir vajadzīga papildu informācija [saistībā ar Krājbanku - aut.] arī no Lietuvas puses. Domāju, ka tuvāko dienu laikā mēs šo jautājumu apspriedīsim ar kolēģiem Latvijā. Ir divi paralēli procesi, kas pašreiz notiek, - viens ir nākamā gada budžets, otrs - gala ziņojuma sagatavošana par aizdevuma programmu.
Krājbankas lieta ietekmēs abas šīs lietas?
Es domāju, ka attiecībā uz abiem jautājumiem būs vajadzīgs nedaudz vairāk laika, jo mums ir nepieciešama papildu informācija.
Vai jums šķiet, ka aizdevumu programmu varēs slēgt šogad, kā bija plānots?
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma Latvijā noslēdzas decembra beigās, bet EK tas ir nākamā gada 19. janvāris. Tā ka mums vēl ir laiks, lai iegūtu papildu informāciju un programmu pozitīvi noslēgtu.
Kāda veida informāciju jūs sagaidāt?
Patlaban mūsu rīcībā par norisēm bankā ir nepilnīgas ziņas, notiek arī izmeklēšana. Šī situācija raisa jautājumus, uz kuriem mums vajadzēs atbildes.
Ārpus Krājbankas lietas - vai esat pilnībā par visu vienojušies ar Latvijas valdību saistībā ar 2012. gada budžeta konsolidāciju?
Dažas lietas vēl tiek diskutētas, bet es teiktu, ka nebūtiskas. Mēs vēl runājam par atsevišķām iecerēm un to sagaidāmo ietekmi uz budžetu un ieņēmumiem. Ir runa par dažādām interpretācijām atsevišķos jautājumos. Mērķis ir patiešām paveikt šo konsolidāciju kvalitatīvi.
Latvijas amatpersonas ir teikušas, ka ir vienošanās par konsolidācijas apjomu 156 miljonu latu apmērā. Vai par to esat vienisprātis?
Mēs pie sarunu galda esam trīs puses [Latvijas valdība, SVF un EK - aut.], un katram izpratne par atsevišķiem jautājumiem mēdz tomēr atšķirties. Mēs esam diskutējuši un turpinām runāt par tām aktivitātēm, kuras būtu jāveic, lai Latvija virzītos uz savu mērķi ieviest eiro. Un ne vienmēr beigās ir jāpaveic visas ieceres, kas kādreiz apspriestas. Mūsu pozīcija vienmēr bijusi vairāk saistīta ar aktivitātēm, kas ir jāpaveic, nevis skaitļiem. Un šajā gadījumā tie ir aptuveni 120 līdz 125 miljoni latu.
Bet mūsu finanšu ministrs ir minējis lielāku skaitli…
Jā, kā jau minēju, runa ir par pasākumu un aktivitāšu apjomu, kas jāpaveic deficīta mazināšanai līdz 2,5% apjomam. Un šo aktivitāšu apjoms mūsu diskusiju laikā ir bijis atšķirīgs, ir bijuši jautājumi ar atšķirīgām interpretācijām.
Vai piekrītat dažu ekonomistu teiktajam, ka ES šodien vairs nespēj finansēt tās sociālos maksājumus?
Es zinu par šo ilgo un dziļo diskusiju par sociālistiski un kapitālistiski orientētām valstīm, un, manuprāt, te nevar izraudzīt vienu no šīm pieejām kā absolūti pareizu. Ir jābūt balansam, ko es labprāt sauktu par sociālu tirgus ekonomiku, kur tirgum ļauj strādāt, nodrošinot sociālu labumu tiem, kuriem tas nepieciešams. Daudzas valstis izraudzījušās vienu vai otru modeli un saskārušās ar atziņu, ka tas nestrādā.
Ar Latvijas valdību esat runājuši par mūsu valsts sociālo sfēru, tās nākotni. Kādi ir jūsu ieteikumi?
Vispirms jāteic, ka tas ir valsts valdības un parlamenta jautājums - izlemt, kā rīkoties vienā vai otrā jautājumā. Tas ko mēs sakām, - ja valsts vēlas, lai ekonomikas atgriežas uz izaugsmes ceļa, ja tiek mazināts budžeta deficīts, tad no šiem mērķiem izriet zināmas konsekvences. Sociālajā sfērā ir iespējami uzlabojumi efektivitātes virzienā, kas nozīmē veikt precīzākus atbalsta mehānismus tieši tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Tas, protams, ir arī jautājums par ēnu ekonomiku, cilvēkiem, kuri faktiski nepiedalās sociālo maksājumu veikšanā. Manuprāt, tā būtu ļoti vienkāršota pieeja, ja konsolidācija tiktu veikta uz ļoti jūtīgās sociālās sfēras rēķina. Vai, piemēram, uz investīciju rēķina, kas palīdz ekonomikai augt.
Latvijas presē nesen parādījās ziņas, ka starptautiskie aizdevēji rosinājuši mazināt pensijas. Vai tāds ierosinājums bija?
Nē, mēs neko tādu neesam rosinājuši. Varētu teikt, ka mēs darām tādu aritmētisku darbu, parādot, kur valsts šobrīd atrodas un kur tai jānonāk. Bet lēmumi par pašām korekcijām jāpieņem valstij pašai. Protams, no mums var nākt ieteikumi, piemēram, nodokļu jomā, ja mēs redzam, ka valsts konkurētspēja tiek negatīvi ietekmēta.
Neskaitot pensijas, vai sociālo maksājumu jomā Latvijā būtu jāveic kādas būtiskas reformas?
Tas varētu būt jautājums par naudas precīzāku, efektīvāku sadali. Jo šī ir neliela valsts un te ir iespējams sociālos maksājumus veikt fokusētāk tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Dažādu valsts atbalsta mehānismu un pabalstu precīzāka sadale būtu vislabākā reforma. Cits jautājums, kur, manuprāt, Latvijas valdība grib veikt pārmaiņas, ir valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošana. Te saskatāmi vairāki guvumi, piemēram, var nākotnē izvairīties no tādiem sarežģījumiem, kādi bija airBaltic, var gūt lielāku atdevi no tā valsts kapitāla, kas ieguldīts uzņēmumos, arī celt uzņēmumu konkurētspēju. Un tas nozīmē arī lielākus ieņēmumus.
Vai valsts sektorā būtu jāveic darbinieku vai algu samazinājums?
Es zinu, ka eksistē viedoklis par pārāk lielu un neefektīvu valsts pārvaldes mehānismu. Man ir nedaudz atšķirīgs skatījums, jo jautājums jau nav tik daudz par izmēru, bet par valsts pārvaldē strādājošo cilvēku attieksmi un motivāciju. Latvijā cilvēkkapitāls ir nozīmīgākais aktīvs, tā ir vērtība, kur nepieciešams ieguldīt, lai radītu darbiniekus stimulējošu sistēmu. Tas var nest jūtamu rezultātu arī bez milzīgiem finanšu ieguldījumiem.
Pieminējāt airBaltic. Vai EK uzskata valsts palīdzību airBaltic par adekvātu no konkurences viedokļa?
Par konkurences jautājumiem atbild atsevišķs EK departaments, to es nevaru komentēt. Tas, ko varu teikt, ir, ka valsts aizvien ir airBaltic akcionārs, un savulaik tika pieņemti ātri lēmumi, kad uzņēmumam parādījās finanšu problēmas. Ir būtiski, ka valsts veiktie ieguldījumi ilgtermiņā būtu lietderīgi un ka netiek kropļota konkurence. Šīm divām lietām EK pievērš uzmanību - konkurences jautājumiem un valsts naudas izlietojumam, ietekmei uz budžetu.