Līdz brīdim, kad pēc kārtīgas izskriešanās vispirms stafs, pēc tam bernietis smiltīs pie mola nolika kārtīgas čupas. Biju pārliecināta - jaunieši kakas savāks, taču viņi pasauca suņus un devās projām. Panācu aizejošos un vaicāju - vai viņi dzīvnieku ekskrementus atstās pludmalē? Viens no puišiem man pieklājīgi atbildēja: «Kundzīt, te nav oficiāla peldvieta, un tās čupiņas pirmais lietus noskalos un vējš ar smiltīm pārklās, tā ka liecieties mierā!»
Ziniet, likos mierā, jo sapratu, ka esmu kā pie betona sienas, ko nevar caursist. Man vakars bija sabojāts. Taisnība, Mangaļsalas pludmale nav oficiāla peldvieta. Oficiālajās un arī atpūtas zonās policisti jauniešus varētu sodīt pat līdz 250 eiro. Šeit nesodīs, bet apziņa, ka aiz viņiem paliek sūdu čupas, jauniešiem dzīvi neapgrūtināja. Iespējams, ka viņi Dziesmu svētkos no sirds dzied Saule, Pērkons, Daugava un domā, ka mīl savu zemi, bet tas, piedodiet, teikšu latviski - pašu piedirstais zemes stūrītis arī ir Latvija!