Ekonomiskās krīzes sitiens darba tirgum īpaši stipri atsaucies uz jauniem cilvēkiem - kopējie bezdarba rādītāji ir neiepriecinoši, bet bezdarba līmenis jauniešu vidū ir neiepriecinošs kvadrātā. Krīzes laikā krietni apgrūtinošāka kļuva jauniešu iespēja atrast spraugas, caur kurām iespraukties darba tirgū, un arī štatu samazināšanas procesā daudzos uzņēmumos un iestādēs cieta tieši jaunākie darbinieku, kuri sākuši strādāt pēdējie.
Jutīgākā grupa
Bezdarbs jauniešu vidū (cilvēki līdz 25 gadu vecumam) ir divreiz lielāks nekā iedzīvotājiem no 25 gadu vecuma. Turklāt vēl varētu būt kāda daļa jauniešu, kas nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. «Jaunieši kā jutīgākā darbaspēka grupa krīzes triecienu izjūt visvairāk,» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gundars Ignats.
Šī tendence turklāt nav tikai Latvijas problēma - par to trauksmes zvanus sāk skandēt arī ES līmenī, top aktivitātes jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Jauniešu bezdarba ziņā Latvija nav Eiropas rekordiste - šis gods pienākas Spānijai, kur tas sasniedz 41,6%. Taču nākamajās vietās «topā» ir Lietuva un Latvija, kur tas 2010. gadā turējies apmēram 35% robežās. Atsevišķās ES valstīs bezdarba līmenis, sevišķi jaunu cilvēku vidū, nav bijis tik augsts kopš XX gadsimta 30. gadiem, Eiropas festivālā Florencē sacīja Eiropas Parlamenta prezidents Jerži Buzeks.
Jāieiet pakāpeniski
Speciālisti norāda, ka viens no jauniešu bezdarba iemesliem ir objektīvā situācija darba tirgū - liesajos gados, kad vakanču ir maz, darba devējiem ir iespēja izvēlēties, un parasti konkurences cīņā uzvar cilvēki ar lielāku pieredzi.
Taču, ja pieredzes trūkumu jauniešiem grūti pārmest, tad daudziem raksturīgās pārmērīgi lielās ambīcijas gan, norāda CVO Recruitment Latvia vecākā konsultante Liene Kubliņa. Viņa skaidro, ka jauniešiem ir iespēja «ieiet» uzņēmumā, sākot strādāt zemākās pozīcijās un pakāpeniski pierādot, ka viņi pelnījuši lielāku atbildību un paaugstināšanu. Piemēram, sākot strādāt preses kioskā par pārdevēju, jaunietis ar laiku var pierādīt, ka ir spējīgs vadīt 10 kioskus. Taču cilvēki ar pārāk lielām ambīcijām var palikt ar garu degunu. Turklāt daudzi jauni cilvēki, kuri nonākuši praksē kādā uzņēmumā vai iestādē, pat neizrādot vēlmi strādāt. Ir daudz veiksmīgu praktikantu, kuri pēc prakses paliek uzņēmumā strādāt, bet vēl vairāk ir tādu, no kuriem darba devējs pēc iespējas ātrāk gribētu tikt vaļā, jo viņi neko nedara, stāsta L. Kubliņa. Latvijas Studentu apvienības priekšsēdis Edvards Ratnieks uzskata, ka jauniešiem ir jāpasvīst, lai nopelnītu darba devēja uzticību - «jāstrādā par 200%, lai pierādītu, ka var izdarīt tos 100%».
Cita problēma, no kā arī varētu būt atkarīga jauniešu nevēlēšanās strādāt, ir profesijas izvēle. Biedrības Jauniešu konsultācijas valdes priekšsēdis Jānis Logins uzsver, ka joprojām karjeras izvēles sistēma nav sakārtota tā, lai jaunieši tiešām izvēlētos piemērotāko profesiju, kas turklāt nepieciešama darba tirgū. Viens solis šajā virzienā nesen ir sperts - izveidota mājaslapa prakse.lv, kur jaunieši var gūt informāciju par profesijām, uzņēmumiem, kuros šādi speciālisti var strādāt, un mācību iestādēm, kas pašu darba devēju ieskatā sagatavo labākos kadrus šajā profesijā.
Plašāka izglītība
Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis uzskata, ka augstskolām nebūtu uz saviem pleciem jānes lielākais atbildības smagums par jauniešu bezdarbu, jo drīzāk atbildīgajiem ierēdņiem un politiķiem esot jāvaicā, kā veicas ar uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem. Tomēr, viņaprāt, augstskolām esot jāmaina jauniešu domāšana, lai viņi sevi uztvertu nevis kā potenciālos darba ņēmējus, bet darba devējus. E. Ratnieks norāda, ka studiju programmas ir atšķirīgas kvalitātes, bet graudus no pelavām varētu palīdzēt atsijāt visu studiju programmu izvērtēšana.
J. Logins gan skaidro, ka parādījusies jauna tendence - darba devēji mazāk prasot bakalaura izglītību un augstāk vērtējot profesionālo izglītību. Tas neattiecas uz visām profesijām, jo daudzās jomās, piemēram, jurisprudencē, bez augstākās izglītības neiztikt. Arī L. Kubliņa nenoliedz - augstskolas diploms vien nav rādītājs, ka jaunietis ir apguvis nepieciešamās prasmes, tomēr darbinieku atlasē pabeigtai izglītībai ir vērtība, jo tā demonstrējot, ka jaunietis spēj novest lietas līdz galam. Speciālistu izteikumos par izglītības programmām parādās divas pieejas. Viena pieeja ir šauri specializētas programmas, pēc kuru pabeigšanas jaunietis uzreiz būtu gatavs konkrētam darbam. Ir atsevišķas profesijas, kur šādas programmas ir nepieciešamas, taču tās nevar būt «masveidā», stāsta J. Logins. Darba devējiem nepieciešams plašs prasmju un kompetenču komplekts, ar šauri specializētu izglītību vien nepietiek, norāda G. Ignats. Piemēram, agrāk darba devēji meklējuši vienkāršu sekretāri, tagad meklējot tādu, kas prot sagatavot juridiskus dokumentus. Tas jāņem vērā profesionālās un augstākās izglītības programmās, taču G. Ignats izceļ arī nepieciešamību nepārtraukti sevi pilnveidot mūžizglītības programmās.