Latvijā pērn tikai 7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija iesaistīti pieaugušo izglītībā, lai gan pēc ES rekomendācijām bija jāsasniedz 12%, Dienai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pastāstīja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš. Viņš paskaidroja, ka ES jūt, ka Eiropa zaudē konkurētspēju pasaules tirgū, līdz ar to katrai valstij ir jādomā, kā savu darbaspēku padarīt konkurētspējīgāku. «Jo vairāk strādās pie savām kompetencēm, jo darbinieks būs konkurētspējīgāks. Kā rezultātā gan pati valsts, gan ES kopumā varēs labāk attīstīties,» sacīja K. Godiņš. Problēma gan ir tāda, ka ar esošo pieeju, kāda ir šobrīd, pastāv ļoti liels risks, ka Latvija nesasniegs tos kritērijus, kuri ir noteikti Eiropas Komisijas stratēģijā - 2020. gadā pieaugušo izglītībā ir jāiesaista 15% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir tā, ka valda milzīgs sajukums jēdzienos, atbildības deleģēšanā un finansējuma plānošanā un sadalē. Tas nozīmē, ka nav vienotas sistēmas un atbildīgās institūcijas, kas koordinētu procesu. Rezultātā kaut ko dara atsevišķas ministrijas un pašvaldības, bet darbs nav pietiekami efektīvs. Tāpat piedāvātās izglītības iespējas nereti nav saistītas ar konkrētās teritorijas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Līdz ar to iegūtās papildu zināšanas ir grūti izmantot dzīvē, un tas neveicina ekonomisko izaugsmi. Savukārt Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra pārstāve Skaidrīte Velberga atzīmēja, ka situācijā, kad ir ļoti daudz izglītotāju, jāvērtē to piedāvātā kvalitāte, tajā skaitā mācību materiāltehniskā bāze un pasniedzēju sagatavotība. Un lielam uzsvaram ir jābūt uz praktisko zināšanu apguvi, kas nereti tiek aizmirsta. Lielu ieguldījumu varētu sniegt arī paši darba devēji, piedāvājot saviem darbiniekiem dažādas apmācības, bet, kā norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce, darba devējiem nav garantijas, ka apmācītais speciālists neaizies pie cita darba devēja. Tāpēc šādi lēmumi dažreiz tiek pieņemti nelabprāt.
Pie problēmas risinājuma jau sākusi strādāt IZM. Šobrīd ir izstrādāts priekšlikums projekta līmenī, kur ministrija ir gatava uzņemties politisko atbildību un pārraudzīt šo jomu. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule gan atzīmēja, ka projekts vēl var mainīties, jo šobrīd notiek aktīvas diskusijas, tomēr līdz 2015. gadam būtu jābūt sakārtotai normatīvo aktu bāzei.