ES Vispārējā tiesa lēmusi par labu Latvijai, jo EK par vienu dienu bija nokavējusi termiņu, kurā tai bija jāsniedz atbilde Latvijas piedāvātajam kvotu plānam. Atšķirība starp EK samazinātajām un Latvijas valdības ierosinātajām kvotām ir gandrīz divas reizes - piešķirtās kvotas bija līdz 3,43 miljoniem metrisko tonnu gadā, savukārt Latvijas pieprasītās - 6,25 miljoni tonnu.
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā pēc likuma obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic dažādas piesārņojošas darbības, piemēram, šiem uzņēmumiem ir sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 20 megavatu, kā arī cementa un kaļķa ražošanas, stikla un stikla šķiedras ražošanas, ķieģeļu un kārniņu ražošanas, celulozes, papīra un kartona ražošanas u. c. iekārtas. Pieņemot emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012. gadam, tajā bija minētas 90 iekārtas dažādos uzņēmumos, galvenokārt katlumājas. Ja piešķirtās kvotas netiek izmantotas, tās iespējams pārdot, bet, ja to pietrūkst, nākas piepirkt klāt. A/s Rīgas siltums Informācijas daļas vadītāja Linda Rence atzina, ka uzņēmumam šajā pārskata periodā piešķirts par 20% kvotu mazāk, nekā nepieciešams, tāpēc ir veikti vairāki pasākumi, lai minimizētu kvotu izmantošanas nepieciešamību, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšana, kurināšana ar šķeldu u. c. Taču pēdējās ziemas bija bargas un dabasgāzes patēriņš pieaug, tāpēc RS kvotas būs nepieciešamas un Latvijas uzvara tiesā vērtējama pozitīvi.