Krievu valodā raidošie mediju un laikrakstu pārstāvji Dienai apstiprināja, ka valsts augstākās amatpersonas un citi latvisko partiju politiķi būs laipni gaidīti un viņiem netiks liegta iespēja izklāstīt savu viedokli. Trešdien arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra, ka līdz referendumam izmantos ikvienu iespēju skaidrot savu pozīciju krievu medijos
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens piekrīt, ka uzrunāt cittautiešus ir svarīgi no simboliskā viedokļa, jo tad nebūs iemesla teikt, ka politiķi norobežojas vai ir augstprātīgi. «Jēgpilni būtu ne tikai skaidrot, bet arī rīkot diskusijas,» uzskata J. Ikstens. Taču viņš nespējot iedomāties, ka tas varētu izraisīt kādus milzīgus pavērsienus no praktiskā viedokļa un ka tie, kuri gatavojas balsot par krievu valodu kā otro valsts valodu, no šī nodoma atteiktos. Viņaprāt, intensīvā veidā krievu medijos stāstot savu pozīciju par latviešu valodas lomu, krieviski runājošos, iespējams, var satracināt vēl vairāk, un tas varētu izraisīt bumeranga efektu. Diena.lv pārraidē Dienas rīts sociālantropologs Klāvs Sedlenieks trešdien teica: «Man šķiet dīvaini, ka latviešu politiķi mēģina taisīt kaut kādas aktivitātes, kurām nav nekādas jēgas. Ja viņi mēģinātu spert kaut kādus soļus, lai mazinātu krievu vēlmi balsot par krievu valodu, tad tam būtu jēga.» Uz vaicāto, ko latviešu politiķi varētu darīt, K. Sedlenieks pieļāva, ka var ar uzrunām vērsties pie cittautiešiem un aicināt padomāt, ko viņi īsti grib panākt, bet svarīgāk ir padomāt par latviešu valodas kursiem.
Saskaņas centra līderi gan ir atzinuši, ka jautājums nav par valsts valodu, un viņi arī apzinoties, ka referenduma iznākumā valstī nebūs divvalodības, jo, lai grozītu šo Satversmes pantu, par to nepieciešams nobalsot vairāk nekā 771 000 pilsoņu. SC vadība uzsver, ka jautājums ir par attieksmi pret cittautiešiem, kuri vēlas justies piederīgi šai valstij. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) šo piederības sajūtu saista ar nacionālas valsts pamatu - valodu. Viņa apstiprināja, ka aktīvi izmanto iespēju uzrunāt cittautiešus, uzsverot vārdu «cittautieši». Vienotība aicinās krievu tautības cilvēkus, starp kuriem ir arī no šīs partijas ievēlētais Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš izprot valsts konstitucionālā pamata būtību, to skaidrot cittautiešu auditorijai.