Izbraukumā biežāk izvēlētā taktika, kas balstīta uz mājinieku kļūdu izmantošanu un organizētu spēli aizsardzībā, deva rezultātu spēlē ar Ak Bars. Nenoniecinot Andra Džeriņa izcili precīzo trāpījumu tuvējā augšējā vārtu stūrī un Vitālija Pavlova prasmi izdarīt negaidītu metienu arī gandrīz no nulles leņķa, ne savu labāko spēli aizvadīja Bars vārtsargs Emils Garipovs, kurš atvairīja tikai 12 no 15 metieniem. Jebkurā gadījumā Dinamo galvenais treneris Kari Heikile, kura krēsls pagājušajā nedēļā saļodzījās, bija apmierināts. «Aizsardzībā spēlējām labi. Domāju, ka šī bija mūsu labākā spēle aizsardzībā. Psiholoģiski svarīgs bija vārtu guvums otrā perioda beigās, kas mums deva pārliecību.»
Heikilem šis panākums, iespējams, bija svarīgs ne tikai, lai saglabātu amatu. Uzvara pār Zinetulas Biļaļetdinova vadīto Ak Bars dziedēja arī senu rētu. 2009. gada pirmajā Gagarina kausa izcīņā Heikiles vadītā Lokomotiv smagā septiņu spēļu sēriju finālā zaudēja Biļaļetdinova Bars. Starp citu, šosezon rīdzinieki otro reizi uzvarēja Kazaņas komandu. Augusta spēlē Dinamo nolieca Bars ar 3:1.
Pienesumu priekšējā līnijā šoreiz deva arī trešā un ceturtā maiņa. Par prasmi paredzēt mājinieku spēlētāja domu gājienu un neatlaidīgu virzīšanos uz vārtu priekšu ar rezultatīvu piespēli tika atalgots Edgars Kulda, kurš attaisno savu iekļaušanu sastāvā. Vēl pilnībā neatguvies no savainojuma, vārtus guva Tims Sestito. «Mums nebija daudz iespēju gūt vārtus, bet tās, kuras bija, šodien labi izmantojām,» precīzu spēles vērtējumu deva Sestito.
Spēlei Kazaņā bija arī ēnas puse. Pārāk bezatbildīgi tika sapelnīti noraidījumi, kas bija par iemeslu abām ielaistajām ripām. Vitālijs Pavlovs no noraidīto soliņa gan bija jau iesaistījies spēlē, taču mājinieku uzbrukums turpinājās, un Vladimirs Tkačovs panāca 2:2. Trešajā periodā ar izšķirošo vārtu guvumu Pavlovs reabilitējās.