Tā Kristīnei bija tumša bilde. Tētis pagatavoja helikopteru un saskrūvēja visurgājēju. Omīte Kristīnes vietā noadīja zeķes, mamma meitiņai pārbaudīja vācu valodas vārdiņus un latviešu valodu, viņai bija jāatstāsta arī vēstures stundās uzdotais. Tā ģimene par visiem kopā pabeigusi pamatskolu ar labi un teicami. Skolas laikā Kristīne piktojās uz vecākiem un solījās, ka saviem bērniem gan nekad nepārbaudīs mājasdarbus. Taču nekad nesaki nekad! Brīdī, kad dēls sāka iet skolā, Kristīne esot pārvērtusies mājas bukā. Viņa pārbaudīja dienasgrāmatu un visus mājasdarbus un līdz 4. klasei ļoti veiksmīgi mācēja visu paskaidrot, tad «manas vācu valodas un matemātikas zināšanas beidzās, taču dēls neskaidros matemātikas jautājumus izzina, zvanot vecmāmiņai, kura ir ekonomiste».
Kristīne atzīst: «Mans dēls jau bija gudrāks par mani, taču tas mani neatturēja no mājasdarbu pārbaudes. Sistēma drastiska - ņēmu dienasgrāmatu un liku atrādīt izpildītos uzdevumus. Dēlam tas acīmredzot piegriezās, un viņš ar mani izspēlēja nelāgu joku. Pārbaudu mājasdarbus, visi izpildīti, bet skolotāja raksta piezīmes, ka nav mājasdarba, un tā vairākas nedēļas. Izrādās, mana atvase dienasgrāmatā ieraksta klasē izpildītos uzdevumus un uzdod tos par mājas darbiem. Tad talkā nāca, manuprāt, visu laiku labākais izgudrojums e-klase, kurā es varu redzēt virtuālo dienasgrāmatu un visu interesējošo informāciju.»
Tagad Kristīnes puika iet ģimnāzijas klasē, viņam ir daudz jaunu priekšmetu - ģeogrāfija, botānika - un dēls pagaidām izrāda interesi par mājasdarbiem. Protams, Kristīne nav tik naiva, lai cerētu, ka 13 gadu vecs tīnis tāds būs visu gadu.
Kristīne skatās nākotnē: «Man ar dēlu priekšā vēl seši gadi ģimnāzijā. Kādi tie būs - rādīs laiks. Man nevajag, lai viņš mājās atnes 10 balles, bet neko no uzdotā nesaprot. Es nekauninu viņu par saņemto piecnieku, kopā noskaidrojam, kur problēma, vai tā ir nezināšanas, paviršības vai bastošanas vaina. Lemjam, kā rīkoties tālāk.