Partiju vēstījumos vēlētājiem parādās tēmas tieši šai vecuma grupai - pensijas, veselība, sociālā palīdzība. Taču politiķi atzīst - ja sasolīs par daudz, tieši pensionāri atcerēsies vislabāk un atgādinās par sameloto.
Iet tāpēc, ka jāiet
Sociologi atzīst, ka pensionāri ir tradicionālie vēlētāji, kas pieraduši iet vēlēt, neuzdodot jautājumu, kāpēc tas jādara. Pensionāru loma šajās vēlēšanās varētu pieaugt arī tāpēc, ka kopš 2006. gada pieaudzis to ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas darba meklējumos valsti pametuši, un liela daļa no viņiem Īrijā vai Anglijā diez vai ies balsot.
Pensijas vecuma cilvēki savos uzskatos nav vienoti par vienu vai otru partiju, atzīst sociologs Aivars Freimanis: «To, kas ļoti precīzi apjauš savas intereses un spēj tās izteikt vārdos, nav vairāk kā 30% no pensijas vecuma cilvēku kopskaita. Ap 40% lēmumus, par ko balsot, pieņem, lielā mērā balstoties uz ekonomiski aktīvo bērnu viedokli. Savukārt bērnu «pogas» spaida mediji.» Partijām pensionāri ir mērķa grupa numur viens, jo viņiem ir daudz brīva laika, viņiem patīk runāt un viņus ir samērā viegli satikt. Tomēr tas nenozīmē, ka viņus var ātri pierunāt balsot par konkrētu politisko spēku. Turklāt Latvijā nav vienas izteiktas partijas, kuru atbalstītu tieši pensionāri. Agrāk daudzi vecāka gadagājuma cilvēki atbalstīja TB/LNNK, bet tas vairs nav tik izteikti. Tomēr Latvijas faktu veiktā analīze liecina, ka tieši VL/TB/LNNK vēlētāju vidējais vecums ir vislielākais. 2000. gadu sākumā ļoti daudzi krievvalodīgie pensionāri atbalstīja PCTVL, taču pēc 2006. gada 16. marta, kad PCTVL aktīvisti cietumnieku formās aktīvi protestēja pret leģionāru gājienu, šīs partijas elektorāts strauji kļuva jaunāks, vienlaikus daudzi vecie cilvēki pieslējās Saskaņas centram. No salīdzinoši lielajām partijām PCTVL vēlētāji šobrīd vidēji ir paši jaunākie. Visaptverošu pētījumu par vēlētāju politisko interešu saistību ar viņu vecumu trūkst. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nobalsojušo pilsoņu vecuma izvērtējumu neveic, jo vēlētāju sarakstus aizpilda ar roku un šo sarakstu analīzei vajadzīgi nopietni resursi, atzina CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Demagoģija un glaimi
Cilvēki notic arī meliem un glaimiem, tāpēc, īpaši pensiju jautājumā, var uzķerties uz skaistiem solījumiem, norāda sociologs Tālis Tisenkopfs. «Pensionāri ir kārtīgi ļaudis, tāpēc viņu apmeklējuma līmenis vēlēšanās varētu būt lielāks. Ar pensiju tēmu daudzi manipulē.» Socioloģe Brigita Zepa uzsver, ka pensionāru noskaņojumu var ietekmēt kāds reklāmas teksts vai vēlēšanu diskusijā izteikts viedoklis. Pensiju tēma reklāmas saukļos ir pamanāma. Jānis Dinevičs no Atbildības nofotografējies ubaga drānās un skaidro - viņš vēloties parādīt, ka izprot pensionāru stāvokli. Apvienība Par labu Latviju! apgalvo, ka Valdis Dombrovskis pensijas samazinās, bet Ainārs Šlesers - ne. Faktiski nav partijas, kas neatgādinātu Vienotībai premjera V. Dombrovska melošanu pirms pašvaldību vēlēšanām, solot pensijas nesamazināt, bet tūlīt pēc vēlēšanām tās tomēr apcērpot. Taču Silva Bendrāte (Vienotība) apgalvo, ka šogad pensionāru pārmetumi vairs nav tik asi kā pērn, kad viņa ar kolēģi Ingrīdu Circeni vedušas Ziemassvētku kliņģerus uz pansionātiem, bet dažās vietās sagaidītas ledaini un nav pat ar tēju pacienātas. Šogad vēlētāju izpratne par situāciju esot lielāka. Tas, ka Satversmes tiesa atzina pensiju samazināšanas nelikumību, ne vien iedragāja Vienotības pozīcijas, bet vēlētājiem kopumā liek ievērojami kritiskāk izvērtēt visu partiju solījumu atbilstību realitātei. Piemēram, sociāldemokrātisko partiju apvienības Atbildība solījumu minimālās pensijas pielīdzināt minimālajai algai Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze sauc par nereālu: «Tas būtu ideāli, bet kur ņemt naudu, ja budžets vēl jākonsolidē? Papīrs jau pacieš visu, bet kā to realizēt?» Pensiju apcirpšanai ir vēl vienas sekas - pensionāri vairs nepieprasa pensiju paaugstināšanu, bet par sasniegumu uzskata to nesamazināšanu.
Tik viegli neuzpirkt
Saskaņas centrs (SC) pielietoja citu taktiku - izmantojot balsu vairākumu Rīgas domē, atcēla braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā visiem pensionāriem. Par šo lēmumu nobalsoja pilnīgi visi zālē esošie Rīgas domes deputāti, gan SC partneri LPP/LC, gan opozīcijā esošie Vienotības pārstāvji. Vēlāk, tiekoties ar kādas Rīgas skolas audzēkņu vecākiem, Rīgas vicemērs A. Šlesers (LPP/LC) gan esot atzinis, ka šāda labvēlība pret pensionāriem pilsētas budžetam izmaksās ļoti dārgi. A. Verze gan uzskata, ka vairāk par 2% papildu vēlētāju SC ar šo soli neiegūs. B. Zepa domā, ka bezmaksas braukšanas ieviešana ir veikls gājiens, kas var pamudināt aiziet uz vēlēšanām, bet, vai latviešu vēlētājs tāpēc vien balsos par SC, gan ir apšaubāmi, jo liela nozīme ir ieradumam un tradīcijai.
A. Šlesera pašreizējais projekts - PLL - ir absolūta līdere sadarbības memorandu slēgšanā ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā LPF un Viļakas novada pensionāru biedrību. A. Verze saka, ka tas nebūt nenozīmē, ka pensionāri masveidā balsos par PLL: «Cilvēkam jāizlemj pašam, nevienam nekas netiek priekšā teikts. Mēs gribam noslēgt iespējami vairāk līgumu, lai vēlāk varētu prasīt no partijām atbildību.» A. Kaktiņš uzskata, ka sadarbības memorandu slēgšana partijām dos labumu: «Katrs sīkums, katra aktivitāte ietekmē vēlēšanu rezultātu. Daudzu lielāku vai mazāku aktivitāšu kopums ģenerē publicitāti, rāda, ka partijām rūp dažādu iedzīvotāju grupu intereses. Līgumu slēgšana rada troksni, rosību, un kāds tāpēc par šo partiju nobalso.»
Sociālantropologs Roberts Ķīlis norāda, ka partijas vadās pēc iedomāta priekšstata par to, kas interesē pensionārus, tāpēc visi sola neaizskart pensijas. Taču polittehnologi neņem vērā to, ka pensionārus lielā mērā interesē nākotnes valsts, kurā dzīvos viņu mazbērni, un šajā līmenī pensionāriem adresēta piedāvājuma nav.