(Vienotība)
Neapstrīdot komisijas darba jēgu kā tādu, īsti nesaprotu, kurš var autoritatīvi pateikt, vai banka pārdota par «pareizu» vai «nepareizu» cenu?
Ir viens sakarīgs «koridors», un šī «koridora» ietvaros neviens ar pilnu atbildību nepateiks, kas ir «pareiza cena». Debate vietā, ja cena ir absolūti ārpus «koridora» robežām, bet šis nu nav tas gadījums.
Kā vispār vērtējat komisijas paveikto?
Komisija uzklausījusi visas iesaistītās personas, izprasījusi visus iespējamos dokumentus un, tautas valodā runājot, siksnu zīdusi, domājot, ko varētu uzrakstīt. Un rezultātā kaut ko uzrakstīja. Teiksim tā: izmeklējām, izmeklējām, izmeklējām, neko neatradām, bet kaut ko sliktu vajag uzrakstīt. Tas arī ir noticis - uzrakstīts ar pusvārdiem, mājieniem, attiecīgi, ja cilvēks to lasīs kā romānu, viņam var likties - nu, tur ir kaut kas «apakšā»... Piemēram šāda nianse: ziņojuma projektā smalki aprakstīts, kā komisija esot vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret vairākām amatpersonām, bet prokuratūra, lūk, atteikusi. Kas mani neizbrīna, jo nekur noziedzīga nodarījuma pazīmju nav. Tomēr metode skaidra - ja jau lūdz uzsākt kriminālprocesu, tad «kaut kam» tur taču laikam jābūt. Bet problēma ir tā - un šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ es personīgi esmu vīlies šīs komisijas darbā -, ka komisija nekad nav lūgusi uzsākt kādu kriminālprocesu. Tās vadītājs Gunārs Kūtris izstāstīja, ka viņam esot aizdomas, vai procesā neesot apzināti sniegta nepatiesa informācija, un neviens komisijas loceklis neiebilda, ka Kūtris vēršas Ģenerālprokuratūrā, lai šo jautājumu noskaidrotu. Nav problēmas - ja jautājums nebūtu noskaidrots, tad vienmēr kāds vēlāk varētu nodarboties ar spekulācijām. Sagaidīju, ka Kūtris komisijas vārdā uzrakstīs vēstuli ar lūgumu pārbaudīt faktus, bet Kūtris vēstulē ierakstīja, ka komisija lūdz uzsākt kriminālprocesu. Lai gan, atkārtošu, komisija nebija lēmusi par šādu, maigi izsakoties, atšķirīgu formulējumu. Ir diezgan nepatīkami, ja šādā diezgan prastā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs tiek izmantots kaut kādu savu politisko mērķu sasniegšanai. Tas, ka situācija pārdošanas laikā bija valdībai ļoti neizdevīga, ir skaidrs, bet, kā mēdz teikt, pēc kāzām visi gudri. Kad lēmums par pārdošanu tika atlikts iepriekšējās valdībās, arguments bija vēlme paskatīties, kāda būs situācija finanšu tirgos, bija cerība, ka šī situācija uzlabosies un banku varēs pārdot dārgāk. Diemžēl situācija neuzlabojās ar visām no tā izrietošajām sekām. Jāņem vērā arī, ka pircējs bija ļoti profesionāls, viņam šis bija viens gadījums no simta - nebūs labi nosacījumi, nepirkšu. Pircējam taču nav pienākums pirkt, savukārt valdībai bija pienākums pārdot.
Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis gan vairākkārt izteicies, ka valdības kļūda bija nodrošināt ekskluzivitātes situāciju vienam investoram, kurš attiecīgi tad varēja diktēt savus noteikumus.
Protams, ka no pārdevēja viedokļa šāda situācija nav laba, tomēr... protams, nedrīkstu stāstīt to, ko nedrīkst, bet tik daudz varu teikt, ka ar pārējiem potenciālajiem investoriem bija nopietnas drošības problēmas. Tādēļ diemžēl palika viens.
Vai komisijas ziņojums var ietekmēt Citadeles darbu, piemēram?
Domāju, ka principā ietekmēt nevar, jo jebkurā gadījumā runa ir par pagātni. Tam, ko Kūtra vadībā komisija ir mēģinājusi «satamborēt», mērķis ir mest ēnu uz pārdevēju, nevis pircēju.